Galvenais loceklis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Galvenais loceklis ir vienkopas teikuma virsloceklis.
Piemēri |
---|
Šajos teikumos galvenais loceklis atzīmēts treknrakstā.
|
Galvenais loceklis teikumā var būt izteikts ar darbības vārdu īstenības izteiksmes trešajā personā vai nenoteiksmē, deklinējamu vārdu nominatīvā, ģenitīvā, akuzatīvā (retāk citos locījumos), deklinējamu vārdu kopā ar darbības vārdu kļūt, tapt, tikt, īpašības vārdu (var būt arī saitiņa) vai apstākļa vārdu (var būt arī saitiņa).[1][2]
Galvenie teikumu tipi, kuros izmanto galveno locekli, ir teikumi, kas izsaka dažādus dabas procesus, ar dzirdi, ožu, redzi uztveramas parādības, fiziskas sajūtas vai psihiskus stāvokļus, nekontrolējamus ar cilvēka eksistenci saistītus procesus. Vēl pie šiem tipiem pieder arī teikumi, kuros ir vispārināts vai nenoteikts darītājs, šajos teikumos galvenais loceklis ir ciešamajā kārtā. Pēdējā tipa teikumus varētu arī uzskatīt par divkopu teikumiem.[3]