Vienkāršs teikums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vienkāršs teikums ir teikums, kurā ir tikai viena pamatkonstrukcija[1] — ir tikai viens gramatiskais centrs.[2] Vienkāršs teikums var būt gan plašs apjomā, gan sarežģīts pēc uzbūves.[3]
Piemēri |
---|
|
Pēc apjoma tos iedala vienkāršos nepaplašinātos un vienkāršos paplašinātos teikumos. Pēc gramatiskā centra tos iedala divkopu (divkomponentu), vienkopas (vienkomponenta) un bezkopas teikumos.[2][4]
Vienkāršā nepaplašinātā teikumā ir vienīgi teikuma gramatiskais centrs, savukārt paplašinātā teikumā ir arī palīglocekļi.[2] Teikumu var paplašināt ar, piemēram, vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, savrupinājumiem, iespraudumiem, uzrunu.[3] Palīgvārdi teikuma paplašinājumu neveido.[4]
Vienkopas teikumā gramatisko centru veido galvenais loceklis, turpretī divkopu teikumā — teikuma priekšmets un izteicējs. Pie divkopu teikumiem pieder arī tie teikumi, kuros ir ietvertais teikuma priekšmets (teikumā tas neparādās, bet ir nosakāms pēc izteicēja formas),[2] un tie, kuros izteicējs nav minēts, bet ir iespējams.[4] Bezkopas teikumos gramatiskais centrs nepastāv,[2] tos parasti veido izsauksmes vārdi.[5]