Kaaba
musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta / From Wikipedia, the free encyclopedia
Kaaba (arābu: كَعْبَة, kaʿbah, izrunā: [ˈkaʕ.ba] — ‘kubs’) ir kubveidīgas formas celtne Saūda Arābijas pilsētā Mekā, Harāma mošejā. Kaaba ir vissvētākā vieta islāmā.[1] Musulmaņi to dēvē par “Dieva māju” (بَيْت ٱللَّٰه, bayt allāh). Kaabas augstums ir 13,1 metrs, pamatnes garums ir 11,0 metri, bet platums 13,8 metri. Katrs Kaabas stūris ir vērsts pret kādu debespusi. Kaabas austrumu stūrī atrodas Mekas Melnais akmens, kas ieskauts sudraba ietvarā. Kaaba ir klāta ar kisvu (melnu zīda drānu) un tās iekšpuse ir tukša, izņemot apgaismojuma lampas un uzrakstus. Pārsega augšpusē ar zeltītiem burtiem ir uzrakstīts teksts no Korāna. Gatavojoties hādžam, katru gadu šī drāna tiek nomainīta. Ramadāna mēnesī Kaaba tiek pārklāta ar baltu drānu. Kaabai ziemeļaustrumu sienā ir vienas lielas, aptuveni 2 m augstas, izdekorētas durvis. Kaaba ir celta no granīta un kaļķakmens, iekštelpas grīdu un sienu apakšējo daļu klāj marmors.
Kaaba | |
---|---|
كَعْبَة | |
Kaaba, kuru ieskauj svētceļotāji | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Harāma mošeja, Meka, Hidžāzs, Saūda Arābija |
Piederība konfesijai | islāms |
Specifikācija | |
Augstums (maksimālais) | 13,1 m |
Ikviens musulmanis jebkur pasaulē salāha (lūgšanas) laikā vērš seju Kaabas virzienā.