Litosfēra
From Wikipedia, the free encyclopedia
Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") ir sacietējis planētas ārējais slānis. Uz Zemes litosfēra iekļauj Zemes garozu un mantijas augšējo daļu virs Mohorovičiča robežas. Zem litosfēras atrodas astenosfēra, kas ir viskozāka, karstāka un dziļāk esoša mantijas augšējā daļa. Litosfēras - astenosfēras robeža atrodas aptuveni tādā dziļumā, kur sākas mantiju veidojošo iežu kušana. Uzskata, ka laika gaitā, atdziestot Zemei, litosfēra kļūst biezāka.
Lūzumu, subdukcijas un riftu zonas sadala litosfēru tektoniskajās plātnēs, kuras lēni pārvietojas attiecībā viena pret otru. Šo litosfēras plātņu kustību pēta plātņu tektonika.
Ar litosfēru ir saistītas arī katastrofālas parādības un vielu apmaiņa ar citām Zemes sfērām. Litosfēras virspusē veidojas augsne, un tā kalpo kā pamatne, uz kuras attīstās augi, dzīvnieki un notiek cilvēku dzīve.[1]
Koncepciju par litosfēru kā Zemes cieto ārējo slāni virs viskozākās astenosfēras attīstīja britu ģeologs Dž. Barels (J. Barrell) ap 1914. gadu.