Osmaņu impērijas administratīvais iedalījums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Osmaņu impērija (1299—1922) tās uzplaukuma laikos aptvēra gandrīz 5,6 miljonus km² Anatolijā, Tuvajos austrumos, ziemeļu Āfrikā, dienvidaustrumu Eiropā un Kaukāzā.
Osmaņu impērijas valsts iekārta | ||
---|---|---|
Osmaņu nams (sultāns) | ||
Lielvezīrs (1320—1922) Divāns (1586—1908) | ||
Impērijas valdība (1908—1920) | ||
Skatīt arī: | Administratīvais iedalījums — Millets — Lielā porta |
Osmaņu impērijas vēsture | |
---|---|
Laikmeti | |
Bezvaldnieku laiks | |
Kēprīlī laikmets Sieviešu sultanāts Tulpju laikmets | |
Reformas 1. konstitūcijas laikmets | |
2. konstitūcijas laikmets Sadalīšana |
Sākumā tā bija seldžuku vasaļvalsts centrālajā Anatolijā, bet vēlāk ar gadiem kļuva par visu agrāk eksistējušo valstisko veidojumu apvienojumu Osmaņu dinastijas vadībā. Tradicionāli šo teritoriju vadītājus sauca par bejiem un lielākā daļa turpināja valdīt savās valstīs Osmaņu sultāna sizerēnā varā. Titulu bejs vēlāk lietoja arī ieceltie pārvaldnieki (gubernatori), kad vietējais valdnieks tika atstumts.
Līdz ar impērijas izplešanos, bija nepieciešama sakārtotāka administratīvā iekārta. Laika gaitā bija izveidojusies varas dalīšana starp militāro un civilo varu, kad militārās autoritātes pildīja augstākās izpildvaras funkcijas, bet tiesībsargājošās un administratīvās funkcijas — civilās amatpersonas. Šajā sistēmā papildus arī pastāvēja dažādas vasaļvalstis un nodevu maksātājas valstis. Lielākā daļa teritoriju bija iekļautas oficiālajā pilnajā sultāna titulā (sk. Osmaņu dinastija).