Sinuss
From Wikipedia, the free encyclopedia
Par leņķa sinusu sauc uz tā balstīta taisnleņķa trijstūra pretkatetes un hipotenūzas garumu attiecību. To var simboliski pierakstīt šādi:
kur "sin α" apzīmē sinusu no leņķa α un "pretkatete" un "hipotenūza" apzīmē attiecīgi pretkatetes (leņķim pretējas katetes) un hipotenūzas garumus. Šādā veidā sinusu var definēt šauriem leņķiem. Savukārt, izmantojot trigonometrisko riņķi, sinusu var definēt jebkuram leņķim.
Sinusa funkcija ir periodiska funkcija ar periodu 2π.
Funkcijas nosaukuma pirmsākumi meklējami indiešu matemātiķa un astronoma Ārjabhatas darbos, kur tā saukta ardha-jya (tulkojumā - 'puse no hordas'), kas ērtības labad saīsināta par jya. Tulkojot Ārjabhatas darbus arābu valodā, saīsinājums tika pārnests ar līdzkaņu burtiem jb (arābu rakstībā īsos patskaņu neraksta, "b" rakstībā līdzīgs "y") un izrunāja ar vārdu jiba, kam valodā nav nozīmes. 12. gadsimtā, kad Gerardo no Kremonas tulkoja šos darbus latīņu valodā, viņš pieņēma, ka jb lasāms kā jiab ('līcis', 'ieloks') un pārcēla ar tā latīnisko analogu ar tādu pat nozīmi sinus.[1]