etymologie
Novolatinské. Utvořeno od calculus - malý, hladký kamének, které je zdrobnělinou substantiva calx. V klasické latině ve významu (s)počítat byla vazba calculōs subdūcere.
sloveso
- 1. konjugace (a-kmeny)
- tranzitivní
časování
Další informace Čas, Osoba ...
| Čas |
Osoba |
Aktivum |
Pasivum |
| Infinitiv |
– |
calculāre |
calculārī |
| Prézens sg. |
1. |
calculō |
calculor |
|
2. |
calculās |
calculāris |
|
3. |
calculat |
calculātur |
| Prézens pl. |
1. |
calculāmus |
calculāmur |
|
2. |
calculātis |
calculāminī |
|
3. |
calculant |
calculantur |
| Imperativ sg. |
2. |
calculā! |
– |
| Imperativ pl.. |
2. |
calculāte! |
– |
| Imperfektum sg. |
1. |
calculābam |
calculābar |
|
2. |
calculābās |
calculābāris |
|
3. |
calculābat |
calculābātur |
| Imperfektum pl. |
1. |
calculābāmus |
calculābāmur |
|
2. |
calculābátis |
calculābāminī |
|
3. |
calculābant |
calculābantur |
| Futurum sg. (první) |
1. |
calculābō |
calculābor |
|
2. |
calculābis |
calculāberis |
|
3. |
calculābit |
calculābitur |
| Futurum pl. (první) |
1. |
calculābimus |
calculābimur |
|
2. |
calculābitis |
calculābiminī |
|
3. |
calculābunt |
calculābuntur |
| Konjunktiv imperfekta sg. |
1. |
calculārem |
calculārer |
|
2. |
calculārēs |
calculārēris |
|
3. |
calculāret |
calculārētur |
| Konjunktiv imperfekta pl. |
1. |
calculārēmus |
calculārēmur |
|
2. |
calculārētis |
calculārēminī |
|
3. |
calculārent |
calculārentur |
| Konjunktiv prézenta sg. |
1. |
calculem |
calculer |
|
2. |
calculēs |
calculēris |
|
3. |
calculet |
calculētur |
| Konjunktiv prézenta pl. |
1. |
calculēmus |
calculēmur |
|
2. |
calculētis |
calculēminī |
|
3. |
calculent |
calculentur |
|
Zavřít
související
- calculātiō
- calculātor
- calx
- calculātus
- calculāverint
- calculātrīx
- calculus
- calcāre