arcessiturus

Latin

Etymology

Future active participle of arcessō

Participle

arcessītūrus (feminine arcessītūra, neuter arcessītūrum); first/second-declension participle

1. about to summon

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	arcessītūrus	arcessītūra	arcessītūrum		arcessītūrī	arcessītūrae	arcessītūra
genitive	arcessītūrī	arcessītūrae	arcessītūrī		arcessītūrōrum	arcessītūrārum	arcessītūrōrum
dative	arcessītūrō	arcessītūrae	arcessītūrō		arcessītūrīs
accusative	arcessītūrum	arcessītūram	arcessītūrum		arcessītūrōs	arcessītūrās	arcessītūra
ablative	arcessītūrō	arcessītūrā	arcessītūrō		arcessītūrīs
vocative	arcessītūre	arcessītūra	arcessītūrum		arcessītūrī	arcessītūrae	arcessītūra