bubulinus

Latin

Etymology

From būbulus (“of or pertaining to cattle”) +‎ -īnus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [buː.bʊˈliː.nʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [bu.buˈliː.nus]

Adjective

būbulīnus (feminine būbulīna, neuter būbulīnum); first/second-declension adjective

1. Of or pertaining to cattle or oxen.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	būbulīnus	būbulīna	būbulīnum		būbulīnī	būbulīnae	būbulīna
genitive	būbulīnī	būbulīnae	būbulīnī		būbulīnōrum	būbulīnārum	būbulīnōrum
dative	būbulīnō	būbulīnae	būbulīnō		būbulīnīs
accusative	būbulīnum	būbulīnam	būbulīnum		būbulīnōs	būbulīnās	būbulīna
ablative	būbulīnō	būbulīnā	būbulīnō		būbulīnīs
vocative	būbulīne	būbulīna	būbulīnum		būbulīnī	būbulīnae	būbulīna

Synonyms

• bovārius
• bovīlis
• bovīllus
• bovīnus
• būbulus

Related terms

• bōs
• bovārius
• bovātim
• bovicīdium
• bovīlla
• bovīllus
• bovīnus
• būbalus
• būbīle
• Būbōna
• bubsequa
• būbula
• bubulcārius
• bubulcitō
• bubulcus
• būbulus

References

• “bubulinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “bubulinus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.