concubiturus

Latin

Etymology

Future active participle of concumbō/concubō.

Participle

concubitūrus (feminine concubitūra, neuter concubitūrum); first/second-declension participle

1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	concubitūrus	concubitūra	concubitūrum		concubitūrī	concubitūrae	concubitūra
genitive	concubitūrī	concubitūrae	concubitūrī		concubitūrōrum	concubitūrārum	concubitūrōrum
dative	concubitūrō	concubitūrae	concubitūrō		concubitūrīs
accusative	concubitūrum	concubitūram	concubitūrum		concubitūrōs	concubitūrās	concubitūra
ablative	concubitūrō	concubitūrā	concubitūrō		concubitūrīs
vocative	concubitūre	concubitūra	concubitūrum		concubitūrī	concubitūrae	concubitūra