defenso

Catalan

Verb

defenso

1. first-person singular present indicative of defensar

Latin

Pronunciation

• Hyphenation: dē‧fēn‧sō

Etymology 1

From dēfendō +‎ -tō.

Verb

dēfēnsō (present infinitive dēfēnsāre, perfect active dēfēnsāvī, supine dēfēnsātum); first conjugation

1. to defend (against), ward off

Conjugation

   Conjugation of dēfēnsō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēfēnsō		dēfēnsās		dēfēnsat		dēfēnsāmus		dēfēnsātis		dēfēnsant
	imperfect	dēfēnsābam		dēfēnsābās		dēfēnsābat		dēfēnsābāmus		dēfēnsābātis		dēfēnsābant
	future	dēfēnsābō		dēfēnsābis		dēfēnsābit		dēfēnsābimus		dēfēnsābitis		dēfēnsābunt
	perfect	dēfēnsāvī		dēfēnsāvistī		dēfēnsāvit		dēfēnsāvimus		dēfēnsāvistis		dēfēnsāvērunt, dēfēnsāvēre
	pluperfect	dēfēnsāveram		dēfēnsāverās		dēfēnsāverat		dēfēnsāverāmus		dēfēnsāverātis		dēfēnsāverant
	future perfect	dēfēnsāverō		dēfēnsāveris		dēfēnsāverit		dēfēnsāverimus		dēfēnsāveritis		dēfēnsāverint
passive	present	dēfēnsor		dēfēnsāris, dēfēnsāre		dēfēnsātur		dēfēnsāmur		dēfēnsāminī		dēfēnsantur
	imperfect	dēfēnsābar		dēfēnsābāris, dēfēnsābāre		dēfēnsābātur		dēfēnsābāmur		dēfēnsābāminī		dēfēnsābantur
	future	dēfēnsābor		dēfēnsāberis, dēfēnsābere		dēfēnsābitur		dēfēnsābimur		dēfēnsābiminī		dēfēnsābuntur
	perfect	dēfēnsātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēfēnsātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēfēnsātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēfēnsem		dēfēnsēs		dēfēnset		dēfēnsēmus		dēfēnsētis		dēfēnsent
	imperfect	dēfēnsārem		dēfēnsārēs		dēfēnsāret		dēfēnsārēmus		dēfēnsārētis		dēfēnsārent
	perfect	dēfēnsāverim		dēfēnsāverīs		dēfēnsāverit		dēfēnsāverīmus		dēfēnsāverītis		dēfēnsāverint
	pluperfect	dēfēnsāvissem		dēfēnsāvissēs		dēfēnsāvisset		dēfēnsāvissēmus		dēfēnsāvissētis		dēfēnsāvissent
passive	present	dēfēnser		dēfēnsēris, dēfēnsēre		dēfēnsētur		dēfēnsēmur		dēfēnsēminī		dēfēnsentur
	imperfect	dēfēnsārer		dēfēnsārēris, dēfēnsārēre		dēfēnsārētur		dēfēnsārēmur		dēfēnsārēminī		dēfēnsārentur
	perfect	dēfēnsātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēfēnsātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dēfēnsā		—		—		dēfēnsāte		—
	future	—		dēfēnsātō		dēfēnsātō		—		dēfēnsātōte		dēfēnsantō
passive	present	—		dēfēnsāre		—		—		dēfēnsāminī		—
	future	—		dēfēnsātor		dēfēnsātor		—		—		dēfēnsantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dēfēnsāre			dēfēnsārī			dēfēnsāns			—
future		dēfēnsātūrum esse			dēfēnsātum īrī			dēfēnsātūrus			dēfēnsandus
perfect		dēfēnsāvisse			dēfēnsātum esse			—			dēfēnsātus
future perfect		—			dēfēnsātum fore			—			—
perfect potential		dēfēnsātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dēfēnsandī		dēfēnsandō		dēfēnsandum		dēfēnsandō		dēfēnsātum		dēfēnsātū

Derived terms

• dēfēnsābilis
• dēfēnsātor
• dēfēnsātrix
• dēfēnsitō

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Participle

dēfēnsō

1. dative/ablative masculine/neuter singular of dēfēnsus

References

• “defenso”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “defenso”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “defenso”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

defenso

1. first-person singular present indicative of defensar

Spanish

Verb

defenso

1. first-person singular present indicative of defensar