ditandus

Latin

Etymology

Future passive participle of dītō.

Participle

dītandus (feminine dītanda, neuter dītandum); first/second-declension participle

1. which is to be enriched

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dītandus	dītanda	dītandum		dītandī	dītandae	dītanda
genitive	dītandī	dītandae	dītandī		dītandōrum	dītandārum	dītandōrum
dative	dītandō	dītandae	dītandō		dītandīs
accusative	dītandum	dītandam	dītandum		dītandōs	dītandās	dītanda
ablative	dītandō	dītandā	dītandō		dītandīs
vocative	dītande	dītanda	dītandum		dītandī	dītandae	dītanda