divulsurus

Latin

Etymology

Future active participle of dīvellō

Participle

dīvulsūrus (feminine dīvulsūra, neuter dīvulsūrum); first/second-declension participle

1. about to rend

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dīvulsūrus	dīvulsūra	dīvulsūrum		dīvulsūrī	dīvulsūrae	dīvulsūra
genitive	dīvulsūrī	dīvulsūrae	dīvulsūrī		dīvulsūrōrum	dīvulsūrārum	dīvulsūrōrum
dative	dīvulsūrō	dīvulsūrae	dīvulsūrō		dīvulsūrīs
accusative	dīvulsūrum	dīvulsūram	dīvulsūrum		dīvulsūrōs	dīvulsūrās	dīvulsūra
ablative	dīvulsūrō	dīvulsūrā	dīvulsūrō		dīvulsūrīs
vocative	dīvulsūre	dīvulsūra	dīvulsūrum		dīvulsūrī	dīvulsūrae	dīvulsūra