ejicio

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [eːˈjɪ.ki.oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [eˈjiː.t͡ʃi.o]

Verb

ējiciō (present infinitive ējicere, perfect active ējēcī, supine ējectum); third (-iō variant) conjugation

1. alternative form of ēiciō

Conjugation

   Conjugation of ējiciō (third (-iō variant) conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ējiciō		ējicis		ējicit		ējicimus		ējicitis		ējiciunt
	imperfect	ējiciēbam		ējiciēbās		ējiciēbat		ējiciēbāmus		ējiciēbātis		ējiciēbant
	future	ējiciam		ējiciēs		ējiciet		ējiciēmus		ējiciētis		ējicient
	perfect	ējēcī		ējēcistī		ējēcit		ējēcimus		ējēcistis		ējēcērunt, ējēcēre
	pluperfect	ējēceram		ējēcerās		ējēcerat		ējēcerāmus		ējēcerātis		ējēcerant
	future perfect	ējēcerō		ējēceris		ējēcerit		ējēcerimus		ējēceritis		ējēcerint
passive	present	ējicior		ējiceris, ējicere		ējicitur		ējicimur		ējiciminī		ējiciuntur
	imperfect	ējiciēbar		ējiciēbāris, ējiciēbāre		ējiciēbātur		ējiciēbāmur		ējiciēbāminī		ējiciēbantur
	future	ējiciar		ējiciēris, ējiciēre		ējiciētur		ējiciēmur		ējiciēminī		ējicientur
	perfect	ējectus + present active indicative of sum
	pluperfect	ējectus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ējectus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ējiciam		ējiciās		ējiciat		ējiciāmus		ējiciātis		ējiciant
	imperfect	ējicerem		ējicerēs		ējiceret		ējicerēmus		ējicerētis		ējicerent
	perfect	ējēcerim		ējēcerīs		ējēcerit		ējēcerīmus		ējēcerītis		ējēcerint
	pluperfect	ējēcissem		ējēcissēs		ējēcisset		ējēcissēmus		ējēcissētis		ējēcissent
passive	present	ējiciar		ējiciāris, ējiciāre		ējiciātur		ējiciāmur		ējiciāminī		ējiciantur
	imperfect	ējicerer		ējicerēris, ējicerēre		ējicerētur		ējicerēmur		ējicerēminī		ējicerentur
	perfect	ējectus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ējectus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ējice		—		—		ējicite		—
	future	—		ējicitō		ējicitō		—		ējicitōte		ējiciuntō
passive	present	—		ējicere		—		—		ējiciminī		—
	future	—		ējicitor		ējicitor		—		—		ējiciuntor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ējicere			ējicī			ējiciēns			—
future		ējectūrum esse			ējectum īrī			ējectūrus			ējiciendus, ējiciundus
perfect		ējēcisse			ējectum esse			—			ējectus
future perfect		—			ējectum fore			—			—
perfect potential		ējectūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ējiciendī		ējiciendō		ējiciendum		ējiciendō		ējectum		ējectū

Related terms

• abjiciō
• adjiciō
• circumjiciō
• cōnjiciō
• dējiciō
• disjiciō
• ējectāmentum
• injiciō
• interjiciō
• jaciō
• objiciō
• praejiciō
• prōjiciō
• rējiciō
• subjiciō
• superjaciō
• trājiciō

Descendants

• English: eject

References

• “ejicio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “ejicio”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.