elevatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēlevō.

Participle

ēlevātus (feminine ēlevāta, neuter ēlevātum); first/second-declension participle

1. raised, elevated
2. alleviated, lessened

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēlevātus	ēlevāta	ēlevātum		ēlevātī	ēlevātae	ēlevāta
genitive	ēlevātī	ēlevātae	ēlevātī		ēlevātōrum	ēlevātārum	ēlevātōrum
dative	ēlevātō	ēlevātae	ēlevātō		ēlevātīs
accusative	ēlevātum	ēlevātam	ēlevātum		ēlevātōs	ēlevātās	ēlevāta
ablative	ēlevātō	ēlevātā	ēlevātō		ēlevātīs
vocative	ēlevāte	ēlevāta	ēlevātum		ēlevātī	ēlevātae	ēlevāta