emptito

Latin

Etymology

From emō (“to buy”) +‎ -titō (frequentative).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈeːmp.tɪ.toː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈɛmp.ti.to]

Verb

ēmptitō (present infinitive ēmptitāre, perfect active ēmptitāvī, supine ēmptitātum); first conjugation

1. (transitive) to be in the habit of buying, purchasing

Conjugation

   Conjugation of ēmptitō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēmptitō		ēmptitās		ēmptitat		ēmptitāmus		ēmptitātis		ēmptitant
	imperfect	ēmptitābam		ēmptitābās		ēmptitābat		ēmptitābāmus		ēmptitābātis		ēmptitābant
	future	ēmptitābō		ēmptitābis		ēmptitābit		ēmptitābimus		ēmptitābitis		ēmptitābunt
	perfect	ēmptitāvī		ēmptitāvistī		ēmptitāvit		ēmptitāvimus		ēmptitāvistis		ēmptitāvērunt, ēmptitāvēre
	pluperfect	ēmptitāveram		ēmptitāverās		ēmptitāverat		ēmptitāverāmus		ēmptitāverātis		ēmptitāverant
	future perfect	ēmptitāverō		ēmptitāveris		ēmptitāverit		ēmptitāverimus		ēmptitāveritis		ēmptitāverint
passive	present	ēmptitor		ēmptitāris, ēmptitāre		ēmptitātur		ēmptitāmur		ēmptitāminī		ēmptitantur
	imperfect	ēmptitābar		ēmptitābāris, ēmptitābāre		ēmptitābātur		ēmptitābāmur		ēmptitābāminī		ēmptitābantur
	future	ēmptitābor		ēmptitāberis, ēmptitābere		ēmptitābitur		ēmptitābimur		ēmptitābiminī		ēmptitābuntur
	perfect	ēmptitātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēmptitātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēmptitātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēmptitem		ēmptitēs		ēmptitet		ēmptitēmus		ēmptitētis		ēmptitent
	imperfect	ēmptitārem		ēmptitārēs		ēmptitāret		ēmptitārēmus		ēmptitārētis		ēmptitārent
	perfect	ēmptitāverim		ēmptitāverīs		ēmptitāverit		ēmptitāverīmus		ēmptitāverītis		ēmptitāverint
	pluperfect	ēmptitāvissem		ēmptitāvissēs		ēmptitāvisset		ēmptitāvissēmus		ēmptitāvissētis		ēmptitāvissent
passive	present	ēmptiter		ēmptitēris, ēmptitēre		ēmptitētur		ēmptitēmur		ēmptitēminī		ēmptitentur
	imperfect	ēmptitārer		ēmptitārēris, ēmptitārēre		ēmptitārētur		ēmptitārēmur		ēmptitārēminī		ēmptitārentur
	perfect	ēmptitātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēmptitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ēmptitā		—		—		ēmptitāte		—
	future	—		ēmptitātō		ēmptitātō		—		ēmptitātōte		ēmptitantō
passive	present	—		ēmptitāre		—		—		ēmptitāminī		—
	future	—		ēmptitātor		ēmptitātor		—		—		ēmptitantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ēmptitāre			ēmptitārī			ēmptitāns			—
future		ēmptitātūrum esse			ēmptitātum īrī			ēmptitātūrus			ēmptitandus
perfect		ēmptitāvisse			ēmptitātum esse			—			ēmptitātus
future perfect		—			ēmptitātum fore			—			—
perfect potential		ēmptitātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ēmptitandī		ēmptitandō		ēmptitandum		ēmptitandō		ēmptitātum		ēmptitātū

References

• “emptito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “emptito”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers