evitatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēvītō.

Participle

ēvītātus (feminine ēvītāta, neuter ēvītātum); first/second-declension participle

1. shunned, avoided

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēvītātus	ēvītāta	ēvītātum		ēvītātī	ēvītātae	ēvītāta
genitive	ēvītātī	ēvītātae	ēvītātī		ēvītātōrum	ēvītātārum	ēvītātōrum
dative	ēvītātō	ēvītātae	ēvītātō		ēvītātīs
accusative	ēvītātum	ēvītātam	ēvītātum		ēvītātōs	ēvītātās	ēvītāta
ablative	ēvītātō	ēvītātā	ēvītātō		ēvītātīs
vocative	ēvītāte	ēvītāta	ēvītātum		ēvītātī	ēvītātae	ēvītāta