evito

See also: evitó and evitò

Asturian

Verb

evito

1. first-person singular present indicative of evitar

Catalan

Pronunciation

• IPA^(key): (Central) [əˈβi.tu]
• IPA^(key): (Balearic) [əˈvi.to]
• IPA^(key): (Valencia) [eˈvi.to]

Verb

evito

1. first-person singular present indicative of evitar

Galician

Verb

evito

1. first-person singular present indicative of evitar

Ido

Pronunciation

• IPA^(key): /eˈvito/

Verb

evito

1. singular nominal past passive participle of evar

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈɛ.vi.to/
• Rhymes: -ɛvito
• Hyphenation: è‧vi‧to

Verb

evito

1. first-person singular present indicative of evitare

Anagrams

• vieto, vietò

Latin

Etymology

From ex- +‎ vītō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [eːˈwiː.toː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [eˈviː.to]

Verb

ēvītō (present infinitive ēvītāre, perfect active ēvītāvī, supine ēvītātum); first conjugation

1. to shun, avoid

   Synonyms: ēvādō, vītō, dētrectō, exeō, ēlūdō, refugiō, āversor, abstineō, parcō, dēclīnō, fugiō

   Antonyms: dēstinō, intendō, tendō, petō, quaerō, affectō, studeō, spectō, circumspiciō

Conjugation

   Conjugation of ēvītō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēvītō		ēvītās		ēvītat		ēvītāmus		ēvītātis		ēvītant
	imperfect	ēvītābam		ēvītābās		ēvītābat		ēvītābāmus		ēvītābātis		ēvītābant
	future	ēvītābō		ēvītābis		ēvītābit		ēvītābimus		ēvītābitis		ēvītābunt
	perfect	ēvītāvī		ēvītāvistī		ēvītāvit		ēvītāvimus		ēvītāvistis		ēvītāvērunt, ēvītāvēre
	pluperfect	ēvītāveram		ēvītāverās		ēvītāverat		ēvītāverāmus		ēvītāverātis		ēvītāverant
	future perfect	ēvītāverō		ēvītāveris		ēvītāverit		ēvītāverimus		ēvītāveritis		ēvītāverint
passive	present	ēvītor		ēvītāris, ēvītāre		ēvītātur		ēvītāmur		ēvītāminī		ēvītantur
	imperfect	ēvītābar		ēvītābāris, ēvītābāre		ēvītābātur		ēvītābāmur		ēvītābāminī		ēvītābantur
	future	ēvītābor		ēvītāberis, ēvītābere		ēvītābitur		ēvītābimur		ēvītābiminī		ēvītābuntur
	perfect	ēvītātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēvītātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēvītātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēvītem		ēvītēs		ēvītet		ēvītēmus		ēvītētis		ēvītent
	imperfect	ēvītārem		ēvītārēs		ēvītāret		ēvītārēmus		ēvītārētis		ēvītārent
	perfect	ēvītāverim		ēvītāverīs		ēvītāverit		ēvītāverīmus		ēvītāverītis		ēvītāverint
	pluperfect	ēvītāvissem		ēvītāvissēs		ēvītāvisset		ēvītāvissēmus		ēvītāvissētis		ēvītāvissent
passive	present	ēvīter		ēvītēris, ēvītēre		ēvītētur		ēvītēmur		ēvītēminī		ēvītentur
	imperfect	ēvītārer		ēvītārēris, ēvītārēre		ēvītārētur		ēvītārēmur		ēvītārēminī		ēvītārentur
	perfect	ēvītātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēvītātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ēvītā		—		—		ēvītāte		—
	future	—		ēvītātō		ēvītātō		—		ēvītātōte		ēvītantō
passive	present	—		ēvītāre		—		—		ēvītāminī		—
	future	—		ēvītātor		ēvītātor		—		—		ēvītantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ēvītāre			ēvītārī			ēvītāns			—
future		ēvītātūrum esse			ēvītātum īrī			ēvītātūrus			ēvītandus
perfect		ēvītāvisse			ēvītātum esse			—			ēvītātus
future perfect		—			ēvītātum fore			—			—
perfect potential		ēvītātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ēvītandī		ēvītandō		ēvītandum		ēvītandō		ēvītātum		ēvītātū

Derived terms

• ēvītātiō

Descendants

• >? Sicilian: javitari, sgavitari
• → Asturian: evitar
• → Catalan: evitar
• → English: evitate (obsolete)
• → French: éviter
  • → English: evite (obsolete)
• → Friulian: evitâ
• → Galician: evitar
• → Italian: evitare
• → Piedmontese: evité
• → Portuguese: evitar
• → Romanian: evita
• → Spanish: evitar

References

• “evito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “evito”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “evito”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

evito

1. first-person singular present indicative of evitar

Spanish

Pronunciation

• IPA^(key): /eˈbito/ [eˈβ̞i.t̪o]
• Rhymes: -ito
• Syllabification: e‧vi‧to

Verb

evito

1. first-person singular present indicative of evitar