inquisiturus

Latin

Etymology

Future active participle of inquīrō.

Participle

inquīsītūrus (feminine inquīsītūra, neuter inquīsītūrum); first/second-declension participle

1. about to investigate or examine

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	inquīsītūrus	inquīsītūra	inquīsītūrum		inquīsītūrī	inquīsītūrae	inquīsītūra
genitive	inquīsītūrī	inquīsītūrae	inquīsītūrī		inquīsītūrōrum	inquīsītūrārum	inquīsītūrōrum
dative	inquīsītūrō	inquīsītūrae	inquīsītūrō		inquīsītūrīs
accusative	inquīsītūrum	inquīsītūram	inquīsītūrum		inquīsītūrōs	inquīsītūrās	inquīsītūra
ablative	inquīsītūrō	inquīsītūrā	inquīsītūrō		inquīsītūrīs
vocative	inquīsītūre	inquīsītūra	inquīsītūrum		inquīsītūrī	inquīsītūrae	inquīsītūra