menstruo

See also: menstruó, menstrúo, and menstruò

Catalan

Verb

menstruo

1. first-person singular present indicative of menstruar

Esperanto

Esperanto Wikipedia has an article on:

menstruo

Wikipedia ^eo

Pronunciation

• IPA^(key): /mensˈtruo/

• Audio:

  (file)

• Audio:

  (file)

• Rhymes: -uo
• Hyphenation: mens‧tru‧o

Noun

menstruo (accusative singular menstruon, plural menstruoj, accusative plural menstruojn)

1. menstruation

Further reading

• “menstruo”, in Plena Ilustrita Vortaro de Esperanto [Complete Illustrated Dictionary of Esperanto], 2020, →ISBN

Italian

Verb

menstruo

1. first-person singular present indicative of menstruare

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈmẽː.stru.oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈmɛn.stru.o]

Etymology 1

From mēnstruus +‎ -ō.

Verb

mēnstruō (present infinitive mēnstruāre, perfect active mēnstruāvī, supine mēnstruātum); first conjugation

1. to menstruate; have a monthly period

Conjugation

   Conjugation of mēnstruō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	mēnstruō		mēnstruās		mēnstruat		mēnstruāmus		mēnstruātis		mēnstruant
	imperfect	mēnstruābam		mēnstruābās		mēnstruābat		mēnstruābāmus		mēnstruābātis		mēnstruābant
	future	mēnstruābō		mēnstruābis		mēnstruābit		mēnstruābimus		mēnstruābitis		mēnstruābunt
	perfect	mēnstruāvī		mēnstruāvistī		mēnstruāvit		mēnstruāvimus		mēnstruāvistis		mēnstruāvērunt, mēnstruāvēre
	pluperfect	mēnstruāveram		mēnstruāverās		mēnstruāverat		mēnstruāverāmus		mēnstruāverātis		mēnstruāverant
	future perfect	mēnstruāverō		mēnstruāveris		mēnstruāverit		mēnstruāverimus		mēnstruāveritis		mēnstruāverint
passive	present	mēnstruor		mēnstruāris, mēnstruāre		mēnstruātur		mēnstruāmur		mēnstruāminī		mēnstruantur
	imperfect	mēnstruābar		mēnstruābāris, mēnstruābāre		mēnstruābātur		mēnstruābāmur		mēnstruābāminī		mēnstruābantur
	future	mēnstruābor		mēnstruāberis, mēnstruābere		mēnstruābitur		mēnstruābimur		mēnstruābiminī		mēnstruābuntur
	perfect	mēnstruātus + present active indicative of sum
	pluperfect	mēnstruātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	mēnstruātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	mēnstruem		mēnstruēs		mēnstruet		mēnstruēmus		mēnstruētis		mēnstruent
	imperfect	mēnstruārem		mēnstruārēs		mēnstruāret		mēnstruārēmus		mēnstruārētis		mēnstruārent
	perfect	mēnstruāverim		mēnstruāverīs		mēnstruāverit		mēnstruāverīmus		mēnstruāverītis		mēnstruāverint
	pluperfect	mēnstruāvissem		mēnstruāvissēs		mēnstruāvisset		mēnstruāvissēmus		mēnstruāvissētis		mēnstruāvissent
passive	present	mēnstruer		mēnstruēris, mēnstruēre		mēnstruētur		mēnstruēmur		mēnstruēminī		mēnstruentur
	imperfect	mēnstruārer		mēnstruārēris, mēnstruārēre		mēnstruārētur		mēnstruārēmur		mēnstruārēminī		mēnstruārentur
	perfect	mēnstruātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	mēnstruātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		mēnstruā		—		—		mēnstruāte		—
	future	—		mēnstruātō		mēnstruātō		—		mēnstruātōte		mēnstruantō
passive	present	—		mēnstruāre		—		—		mēnstruāminī		—
	future	—		mēnstruātor		mēnstruātor		—		—		mēnstruantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		mēnstruāre			mēnstruārī			mēnstruāns			—
future		mēnstruātūrum esse			mēnstruātum īrī			mēnstruātūrus			mēnstruandus
perfect		mēnstruāvisse			mēnstruātum esse			—			mēnstruātus
future perfect		—			mēnstruātum fore			—			—
perfect potential		mēnstruātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		mēnstruandī		mēnstruandō		mēnstruandum		mēnstruandō		mēnstruātum		mēnstruātū

Descendants

Descendants

• → Catalan: menstruar (learned)
• → French: menstruer (learned)
• → Italian: menstruare (learned)
• → Portuguese: menstruar (learned)
• → Spanish: menstruar (learned)
• →⇒ Dutch: menstrueren
• →⇒ English: menstruate
• →⇒ German: menstruieren
• →⇒ Irish: míostraigh (blended with míosta (“menstrual”))

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Noun

mēnstruō

1. dative/ablative singular of mēnstruum

References

• “menstruo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “menstruo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

menstruo

1. first-person singular present indicative of menstruar

Spanish

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈmenstɾwo/ [ˈmẽns.t̪ɾwo]
• Rhymes: -enstɾwo
• Syllabification: mens‧truo

Adjective

menstruo (feminine menstrua, masculine plural menstruos, feminine plural menstruas)

1. menstrual

Noun

menstruo m (plural menstruos)

1. menstruation

   Synonyms: menstruación, regla, achaque

Further reading

• “menstruo”, in Diccionario de la lengua española [Dictionary of the Spanish Language] (in Spanish), online version 23.8.1, Royal Spanish Academy [Spanish: Real Academia Española], 15 December 2025