soluturus

Latin

Etymology

Future active participle of solvō.

Participle

solūtūrus (feminine solūtūra, neuter solūtūrum); first/second-declension participle

1. about to loosen, solve

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	solūtūrus	solūtūra	solūtūrum		solūtūrī	solūtūrae	solūtūra
genitive	solūtūrī	solūtūrae	solūtūrī		solūtūrōrum	solūtūrārum	solūtūrōrum
dative	solūtūrō	solūtūrae	solūtūrō		solūtūrīs
accusative	solūtūrum	solūtūram	solūtūrum		solūtūrōs	solūtūrās	solūtūra
ablative	solūtūrō	solūtūrā	solūtūrō		solūtūrīs
vocative	solūtūre	solūtūra	solūtūrum		solūtūrī	solūtūrae	solūtūra