ubero

Italian

Etymology 1

From Latin ūber (“teat, udder”), from Proto-Italic *ouðer, from Proto-Indo-European *h₁ówHdʰr̥.

Alternative forms

• uvero (obsolete)

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈu.be.ro/
• Rhymes: -ubero
• Hyphenation: ù‧be‧ro

Noun

ubero m (plural uberi) (poetic)

1. teat, udder

   Synonym: mammella

Related terms

• ubertà

Etymology 2

Derived from Arabic حُبَارَى (ḥubārā, “great bustard”).

Alternative forms

• ubiero

Pronunciation

• IPA^(key): /uˈbɛ.ro/
• Rhymes: -ɛro
• Hyphenation: u‧bè‧ro

Adjective

ubero (feminine ubera, masculine plural uberi, feminine plural ubere)

1. having a whitish-reddish mixed coloration (of a horse's coat)

Further reading

• ubero in Treccani.it – Vocabolario Treccani on line, Istituto dell'Enciclopedia Italiana

Latin

Etymology

From ūber +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈuː.bɛ.roː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈuː.be.ro]

Verb

ūberō (present infinitive ūberāre, perfect active ūberāvī, supine ūberātum); first conjugation

1. To be fruitful
2. To fertilize

Conjugation

   Conjugation of ūberō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ūberō		ūberās		ūberat		ūberāmus		ūberātis		ūberant
	imperfect	ūberābam		ūberābās		ūberābat		ūberābāmus		ūberābātis		ūberābant
	future	ūberābō		ūberābis		ūberābit		ūberābimus		ūberābitis		ūberābunt
	perfect	ūberāvī		ūberāvistī		ūberāvit		ūberāvimus		ūberāvistis		ūberāvērunt, ūberāvēre
	pluperfect	ūberāveram		ūberāverās		ūberāverat		ūberāverāmus		ūberāverātis		ūberāverant
	future perfect	ūberāverō		ūberāveris		ūberāverit		ūberāverimus		ūberāveritis		ūberāverint
passive	present	ūberor		ūberāris, ūberāre		ūberātur		ūberāmur		ūberāminī		ūberantur
	imperfect	ūberābar		ūberābāris, ūberābāre		ūberābātur		ūberābāmur		ūberābāminī		ūberābantur
	future	ūberābor		ūberāberis, ūberābere		ūberābitur		ūberābimur		ūberābiminī		ūberābuntur
	perfect	ūberātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ūberātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ūberātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ūberem		ūberēs		ūberet		ūberēmus		ūberētis		ūberent
	imperfect	ūberārem		ūberārēs		ūberāret		ūberārēmus		ūberārētis		ūberārent
	perfect	ūberāverim		ūberāverīs		ūberāverit		ūberāverīmus		ūberāverītis		ūberāverint
	pluperfect	ūberāvissem		ūberāvissēs		ūberāvisset		ūberāvissēmus		ūberāvissētis		ūberāvissent
passive	present	ūberer		ūberēris, ūberēre		ūberētur		ūberēmur		ūberēminī		ūberentur
	imperfect	ūberārer		ūberārēris, ūberārēre		ūberārētur		ūberārēmur		ūberārēminī		ūberārentur
	perfect	ūberātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ūberātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ūberā		—		—		ūberāte		—
	future	—		ūberātō		ūberātō		—		ūberātōte		ūberantō
passive	present	—		ūberāre		—		—		ūberāminī		—
	future	—		ūberātor		ūberātor		—		—		ūberantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ūberāre			ūberārī			ūberāns			—
future		ūberātūrum esse			ūberātum īrī			ūberātūrus			ūberandus
perfect		ūberāvisse			ūberātum esse			—			ūberātus
future perfect		—			ūberātum fore			—			—
perfect potential		ūberātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ūberandī		ūberandō		ūberandum		ūberandō		ūberātum		ūberātū

Derived terms

• exūberō

Descendants

• → Portuguese: uberar

References

• “ubero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “ubero”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.