narrabilis

Latín

narrābilis
clásico (AFI)	[narˈraː.bɪ.lɪs]

Etimología

De narrō, -āre ('narrar') y el sufijo -bilis.

Adjetivo

1

Narrable.^[1]

Declinación

Declinación de nārrābilis, nārrābilis, nārrābile  tipo: tercera declinación, dos terminaciones [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. nārrābilis	f. nārrābilis	n. nārrābile
Genitivo	m. nārrābilis	f. nārrābilis	n. nārrābilis
Dativo	m. nārrābilī	f. nārrābilī	n. nārrābilī
Acusativo	m. nārrābilem	f. nārrābilem	n. nārrābile
Ablativo	m. nārrābilī	f. nārrābilī	n. nārrābilī
Vocativo	m. nārrābilis	f. nārrābilis	n. nārrābile
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. nārrābilēs	f. nārrābilēs	n. nārrābilia
Genitivo	m. nārrābilium	f. nārrābilium	n. nārrābilium
Dativo	m. nārrābilibus	f. nārrābilibus	n. nārrābilibus
Acusativo	m. nārrābilīs, nārrābilēs	f. nārrābilīs, nārrābilēs	n. nārrābilia
Ablativo	m. nārrābilibus	f. nārrābilibus	n. nārrābilibus
Vocativo	m. nārrābilēs	f. nārrābilēs	n. nārrābilia