narratus

Latín

narratus
clásico (AFI)	/ˈnar.ra.tus/
eclesiástico (AFI)	/ˈnar.ra.tus/
silabación	nar-ra-tus
acentuación	esdrújula
longitud silábica	trisílaba
rima	ar.ra.tus

Etimología 1

De narrō, -āre ('narrar') y el sufijo -tus₃..

Sustantivo masculino

1

Narración, cuento, una historia.^[1]

• Sinónimo: narrātiō

Declinación

Declinación de nārrātus, nārrātūs  tipo: cuarta declinación [▲▼]

	Singular	Plural
Nominativo	sg. nārrātus	pl. nārrātūs
Genitivo	sg. nārrātūs	pl. nārrātuum
Dativo	sg. nārrātuī	pl. nārrātibus
Acusativo	sg. nārrātum	pl. nārrātūs
Ablativo	sg. nārrātū	pl. nārrātibus
Vocativo	sg. nārrātus	pl. nārrātūs

Forma flexiva

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de narrō.