pacificus

Latín

pācificus
clásico (AFI)	[paːˈkɪ.fɪ.kʊs]

Etimología

de pāx ('paz') y faciō, -ere ('hacer').

Adjetivo

1

Pacífico, amante de la paz.

• Sinónimo: pācātus

2

Reconciliador.

• Uso: latín eclesiástico

Declinación

Declinación de pācificus, pācifica, pācificum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. pācificus	f. pācifica	n. pācificum
Genitivo	m. pācificī	f. pācificae	n. pācificī
Dativo	m. pācificō	f. pācificae	n. pācificō
Acusativo	m. pācificum	f. pācificam	n. pācificum
Ablativo	m. pācificō	f. pācificā	n. pācificō
Vocativo	m. pācifice	f. pācifica	n. pācificum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. pācificī	f. pācificae	n. pācifica
Genitivo	m. pācificōrum	f. pācificārum	n. pācificōrum
Dativo	m. pācificīs	f. pācificīs	n. pācificīs
Acusativo	m. pācificōs	f. pācificās	n. pācifica
Ablativo	m. pācificīs	f. pācificīs	n. pācificīs
Vocativo	m. pācificī	f. pācificae	n. pācifica