adventurus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /adwenˈtuːrus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: ad·ven·tū·rus — morphologica: ad-vent-urus

Notatio

← Latine: adveniō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
adventūrus	—	futurum	activa	participium­	nominativo	adveniō

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	adventūrus	adventūra	adventūrum	nom.	adventūrī	adventūrae	adventūra
gen.	adventūrī	adventūrae	adventūrī	gen.	adventūrōrum	adventūrārum	adventūrōrum
dat.	adventūrō	adventūrae	adventūrō	dat.	adventūrīs	adventūrīs	adventūrīs
acc.	adventūrum	adventūram	adventūrum	acc.	adventūrōs	adventūrās	adventūra
abl.	adventūrō	adventūrā	adventūrō	abl.	adventūrīs	adventūrīs	adventūrīs
voc.	adventūre	adventūra	adventūrum	voc.	adventūrī	adventūrae	adventūra