bibiturus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /bibiˈtuːrus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: bi·bi·tū·rus — morphologica: bibit-ur-us

Notatio

← Latine: bibō (bibere)

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
bibitūrus	—	futurum	activa	participium­	nominativo	bibō (bibere)

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	bibitūrus	bibitūra	bibitūrum	nom.	bibitūrī	bibitūrae	bibitūra
gen.	bibitūrī	bibitūrae	bibitūrī	gen.	bibitūrōrum	bibitūrārum	bibitūrōrum
dat.	bibitūrō	bibitūrae	bibitūrō	dat.	bibitūrīs	bibitūrīs	bibitūrīs
acc.	bibitūrum	bibitūram	bibitūrum	acc.	bibitūrōs	bibitūrās	bibitūra
abl.	bibitūrō	bibitūrā	bibitūrō	abl.	bibitūrīs	bibitūrīs	bibitūrīs
voc.	bibitūre	bibitūra	bibitūrum	voc.	bibitūrī	bibitūrae	bibitūra