deserturus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /deːserˈtuːrus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: dē·ser·tū·rus — morphologica: de-sert-ur-us

Notatio

← Latine: dēserō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
dēsertūrus	—	futurum	activa	participium­	nominativo	dēserō (dēserere)

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	dēsertūrus	dēsertūra	dēsertūrum	nom.	dēsertūrī	dēsertūrae	dēsertūra
gen.	dēsertūrī	dēsertūrae	dēsertūrī	gen.	dēsertūrōrum	dēsertūrārum	dēsertūrōrum
dat.	dēsertūrō	dēsertūrae	dēsertūrō	dat.	dēsertūrīs	dēsertūrīs	dēsertūrīs
acc.	dēsertūrum	dēsertūram	dēsertūrum	acc.	dēsertūrōs	dēsertūrās	dēsertūra
abl.	dēsertūrō	dēsertūrā	dēsertūrō	abl.	dēsertūrīs	dēsertūrīs	dēsertūrīs
voc.	dēsertūre	dēsertūra	dēsertūrum	voc.	dēsertūrī	dēsertūrae	dēsertūra