destitutus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /deːstiˈtuːtus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: dē·sti·tū·tus — morphologica: de-stitut-us

Notatio

← Latine: dēstituō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
dēstitūtus	—	perfectum	passiva	participium­	nominativo	dēstituō

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	dēstitūtus	dēstitūta	dēstitūtum	nom.	dēstitūtī	dēstitūtae	dēstitūta
gen.	dēstitūtī	dēstitūtae	dēstitūtī	gen.	dēstitūtōrum	dēstitūtārum	dēstitūtōrum
dat.	dēstitūtō	dēstitūtae	dēstitūtō	dat.	dēstitūtīs	dēstitūtīs	dēstitūtīs
acc.	dēstitūtum	dēstitūtam	dēstitūtum	acc.	dēstitūtōs	dēstitūtās	dēstitūta
abl.	dēstitūtō	dēstitūtā	dēstitūtō	abl.	dēstitūtīs	dēstitūtīs	dēstitūtīs
voc.	dēstitūte	dēstitūta	dēstitūtum	voc.	dēstitūtī	dēstitūtae	dēstitūta