emissurus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /eːmisˈsuːrus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: ē·mis·sū·rus — morphologica: e-miss-ur-us

Notatio

← Latine: ēmittō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
ēmissūrus	—	futurum	activa	participium­	nominativo	ēmittō (ēmittere)

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	ēmissūrus	ēmissūra	ēmissūrum	nom.	ēmissūrī	ēmissūrae	ēmissūra
gen.	ēmissūrī	ēmissūrae	ēmissūrī	gen.	ēmissūrōrum	ēmissūrārum	ēmissūrōrum
dat.	ēmissūrō	ēmissūrae	ēmissūrō	dat.	ēmissūrīs	ēmissūrīs	ēmissūrīs
acc.	ēmissūrum	ēmissūram	ēmissūrum	acc.	ēmissūrōs	ēmissūrās	ēmissūra
abl.	ēmissūrō	ēmissūrā	ēmissūrō	abl.	ēmissūrīs	ēmissūrīs	ēmissūrīs
voc.	ēmissūre	ēmissūra	ēmissūrum	voc.	ēmissūrī	ēmissūrae	ēmissūra