eventurus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /eːwenˈtuːrus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: ē·ven·tū·rus — morphologica: e-vent-urus

Notatio

← Latine: ēveniō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
ēventūrus	—	futurum	activa	participium­	nominativo	ēveniō

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	ēventūrus	ēventūra	ēventūrum	nom.	ēventūrī	ēventūrae	ēventūra
gen.	ēventūrī	ēventūrae	ēventūrī	gen.	ēventūrōrum	ēventūrārum	ēventūrōrum
dat.	ēventūrō	ēventūrae	ēventūrō	dat.	ēventūrīs	ēventūrīs	ēventūrīs
acc.	ēventūrum	ēventūram	ēventūrum	acc.	ēventūrōs	ēventūrās	ēventūra
abl.	ēventūrō	ēventūrā	ēventūrō	abl.	ēventūrīs	ēventūrīs	ēventūrīs
voc.	ēventūre	ēventūra	ēventūrum	voc.	ēventūrī	ēventūrae	ēventūra