institutus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /iːnstiˈtuːtus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: īn·sti·tū·tus — morphologica: in-stitut-us

Notatio

← Latine: īnstituō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
īnstitūtus	—	perfectum	passiva	participium­	nominativo	īnstituō

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	īnstitūtus	īnstitūta	īnstitūtum	nom.	īnstitūtī	īnstitūtae	īnstitūta
gen.	īnstitūtī	īnstitūtae	īnstitūtī	gen.	īnstitūtōrum	īnstitūtārum	īnstitūtōrum
dat.	īnstitūtō	īnstitūtae	īnstitūtō	dat.	īnstitūtīs	īnstitūtīs	īnstitūtīs
acc.	īnstitūtum	īnstitūtam	īnstitūtum	acc.	īnstitūtōs	īnstitūtās	īnstitūta
abl.	īnstitūtō	īnstitūtā	īnstitūtō	abl.	īnstitūtīs	īnstitūtīs	īnstitūtīs
voc.	īnstitūte	īnstitūta	īnstitūtum	voc.	īnstitūtī	īnstitūtae	īnstitūta