monstratus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /moːnsˈtraːtus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: mōns·trā·tus — morphologica: monstrat-us

Notatio

← Latine: mōnstrō

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
mōnstrātus	—	perfectum	passiva	participium­	nominativo	mōnstrō

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	mōnstrātus	mōnstrāta	mōnstrātum	nom.	mōnstrātī	mōnstrātae	mōnstrāta
gen.	mōnstrātī	mōnstrātae	mōnstrātī	gen.	mōnstrātōrum	mōnstrātārum	mōnstrātōrum
dat.	mōnstrātō	mōnstrātae	mōnstrātō	dat.	mōnstrātīs	mōnstrātīs	mōnstrātīs
acc.	mōnstrātum	mōnstrātam	mōnstrātum	acc.	mōnstrātōs	mōnstrātās	mōnstrāta
abl.	mōnstrātō	mōnstrātā	mōnstrātō	abl.	mōnstrātīs	mōnstrātīs	mōnstrātīs
voc.	mōnstrāte	mōnstrāta	mōnstrātum	voc.	mōnstrātī	mōnstrātae	mōnstrāta