soluturus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /soluːˈtuːrus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: so·lū·tū·rus — morphologica: solut-ur-us

Notatio

← Latine: solvō (solvere)

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
solūtūrus	—	futurum	activa	participium­	nominativo	solvō (solvere)

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	solūtūrus	solūtūra	solūtūrum	nom.	solūtūrī	solūtūrae	solūtūra
gen.	solūtūrī	solūtūrae	solūtūrī	gen.	solūtūrōrum	solūtūrārum	solūtūrōrum
dat.	solūtūrō	solūtūrae	solūtūrō	dat.	solūtūrīs	solūtūrīs	solūtūrīs
acc.	solūtūrum	solūtūram	solūtūrum	acc.	solūtūrōs	solūtūrās	solūtūra
abl.	solūtūrō	solūtūrā	solūtūrō	abl.	solūtūrīs	solūtūrīs	solūtūrīs
voc.	solūtūre	solūtūra	solūtūrum	voc.	solūtūrī	solūtūrae	solūtūra