From Wikipedia, the free encyclopedia
Ēriks Emanuēls Šmits (franču: Éric-Emmanuel Schmitt; dzimis 1960. gada 28. martā) ir Beļģijas rakstnieks, dramaturgs un scenārists. Šmits raksta franču valodā.
| |||||||||||||||||||||||
|
Šmita darbi izdoti daudzās valstīs, tie ir tulkoti 43 valodās. Viņa lugas iestudētas vairāk nekā 50 valstīs.[1]
Ēriks Emanuēls Šmits dzimis nelielā pilsētā Sainte-Foy-lès-Lyon netālu no Lionas, Francijā. Viņa vecāki bija no Elzasas, strādāja par sporta skolotājiem. Bērnībā Šmits sāka mācīties klavierspēli un vēlējās kļūt par komponistu. Bet skolotāji bija pamanījuši viņa talantu uz rakstīšanu un mudināja viņu ar to nodarboties. Šmits uzrakstīja savu pirmo darbu 11 gadu vecumā, tomēr neturpināja nopietni rakstīt.[2]
Spēcīgu iespaidu bērnībā uz Šmitu atstāja teātris, kad māte viņu bija aizvedusi uz izrādi Sirano de Beržeraks (Cyrano de Bergerac) ar Žanu Marē galvenajā lomā. Sešpadsmit gadu vecumā Šmits sāka rakstīt ludziņas skolas skatuvei. Vēlāk viņš pabeidza vidusskolu Lycée du Parc Lionā, pēc tam augstskolu École Normale Supérieure Parīzē. 1987. gadā ieguva doktora grādu filozofijā par disertāciju "Didro un metafizika". Šmits vairākus gadus strādāja par pasniedzēju augstskolās.
Kopš 2002. gada Šmits dzīvo Briselē. 2008. gadā viņš ieguva Beļģijas pilsonību.[3]
1989. gadā, atrodoties kādā ceļojumā pa Sahāru, Šmitu pārņēma ticība, viņam radās mistiska sajūta, ka "viss ir pamatots" (tout est justifié). Un viņš, paklausot savai iekšējai balsij, nolēma mainīt savu dzīvi un nopietni pievērsties rakstniecībai.[4]
Karjeras sākumā Šmits darbojās dramaturģijas jomā. Pirmo lugu "Nakts Valonijā" (la Nuit de Valognes) viņš uzrakstīja 1991. gadā. Ar savu otro lugu Le Visiteur (1993) viņš jau kļuva pazīstams un saņēma divas Nuit des Molières balvas kā labākais autors.
Turpmākos gados sarakstīti darbi, no kuriem pazīstamākās ir lugas Golden Joe (1995), Variations Énigmatiques (1996), "Izvirtulis" (Le Libertin, 1997), Frédérick ou Le Boulevard du Crime (1998), Hôtel des deux mondes (1999), noveles "Milarepa" (1997), "Ibrāhīma kungs un Korāna ziedi" (Monsieur Ibrahim et les fleurs du Coran, 2001), "Oskars un rozā dāma" (Oscar et la dame rose, 2002), romāni "Pilāta evaņģēlijs" (L'Évangile selon Pilate, 2000), "Kad es biju mākslas darbs" (Lorsque j'étais une oeuvre d'art, 2002), "Uliss no Bagdādes" (Ulysse from Bagdad, 2008), "Sieviete spogulī" (La Femme au miroir, 2011).
2001. gadā Šmits saņēma Francijas Akadēmijas Lielo teātra balvu (Grand Prix du théâtre de l’Académie Française), bet 2010. gadā Gonkūra prēmiju par stāstu krājumu "Koncerts eņģeļa piemiņai" (Concerto à la mémoire d'un ange).
Le cycle de l'invisible
Le bruit qui pense
Šmits ir arī scenārists vairākām filmām un TV seriāliem. Pēc viņa darbu motīviem uzņemtas ne mazāk kā 30 filmas, tai skaitā:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.