Otrais Ziemeļu karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu. Krievu karaspēks okupēja daļu no Inflantijas vaivadijas, Zviedru Vidzemes un vairākus mēnešus aplenca Rīgas cietoksni. Kara beigās zviedru karaspēks izpostīja līdz tam plaukstošo Kurzemes un Zemgales hercogistes saimniecību un trimdā tika aizvests hercogs Jēkabs. 1660. gadā parakstītā Olivas miera līguma rezultātā tika starptautiski atzīta Zviedrijas virsvara pār Vidzemi, bet Kurzeme, Zemgale, Sēlija un Latgale palika vasaļatkarībā no Polijas—Lietuvas kopvalsts.
Ātrie fakti jeb (1655—1661), Datums ...
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661) | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Ziemeļu kariem, krievu—zviedru kariem un krievu-poļu kariem | |||||||||
Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas—Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. | |||||||||
| |||||||||
Karotāji | |||||||||
Polijas—Lietuvas kopvalsts Krievijas cariste (1656–1658) Krimas haniste Habsburgu monarhija[1] (1657–1667) Brandenburga-Prūsija (1657–1667) Dānija-Norvēģija Holandes republika |
Zviedrijas karaliste Krievijas cariste (1654–1656) (1658–1667) Brandenburga-Prūsija (1656–1657) Kazaku hetmanāts Transilvānija (1656–1667) Moldāvija[2] Valahijas kņaziste[2] Lietuviešu atbalstītāji | ||||||||
Komandieri un līderi | |||||||||
Jans II Kazimirs Stefans Carņickis Staņislavs Potockis Vincentijs Gosievskis Mehmeds IV Girejs |
Kārlis X Gustavs Frīdrihs Vilhelms Bohdans Hmeļnickis Jurģis II Rakoci Aleksejs I Romanovs Konstantīns Šerbans Džordže Štefans | ||||||||
Spēks | |||||||||
69 000 | 191 000[3] |
Aizvērt
- Šis raksts ir par Otro Ziemeļu karu. Par citām jēdziena Ziemeļu kari nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.