cover image

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Polijas un Lietuvas vasaļvalsts no 1562. līdz 1795. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia

Kurzemes un Zemgales hercogiste (vācu: Herzogtum Kurland und Semgallen, latīņu: Ducatus Curlandiae et Semigalliae, saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562. līdz 1795. gadam pastāvēja lielā daļā Kurzemes, Zemgales un Sēlijas. Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi. Pirmais hercogs Gothards Ketlers sākotnēji cerēja uz lielāko daļu Livonijas teritorijas un līdz 1566. gadam bija Livonijas vietvaldis Lietuvas pakļautībā. Polijas dalīšanas laikā 1795. gadā notika Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

Quick facts: ...
Kurzemes un Zemgales hercogiste
latīņu: Ducatus Curlandiæ et Semigalliæ
poļu: Księstwo Kurlandii i Semigalii
vācu: Herzogtum Kurland und Semgallen
LivonianShield.svg
1561  1795 Coat_of_Arms_of_Courland_gubernia_Russia_imper.jpg
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Location of Kurzemes un Zemgales hercogistes
Location of Kurzemes un Zemgales hercogistes
Kurzemes un Zemgales hercogistes karte
Pārvaldes centrs Sēlpils (1566—1575/1577), vēlāk Kuldīga un Jelgava
Valoda(s) Vācu valoda
Reliģija Luterticība
Valdība Konstitucionālā monarhija
Hercogi
 - 1559—1587 Gothards Ketlers (Godthartt Kettler)
 - 1642—1682 Jēkabs Ketlers (Jakob Kettler)
Vēsture
 - Dibināta sabrūkot Livonijas Konfederācijai 1561
 - Likvidēta, hercogam atsakoties no troņa. Nodibināta Kurzemes guberņa 3. marts, 1795
 - Veidota 1812. gadā kā Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste 1812. gada 1. augusts—7. decembris
Platība
 - 1794 27 283 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1794. gadā 200 000 
     Blīvums 7,3 /km² 
Nauda Kurzemes un Zemgales zelta 10 dukāti, zelta dukāti, sudraba dālderi, šiliņi (solidi), trīsgraši, vēlāk arī trīspolheri, sešgraši, orti un zelta 2 dukāti.
Close

Oops something went wrong: