1941. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Šajā lapā ir apkopoti 1941. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR, vēlāk Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.

Remove ads
Notikumi

Janvāris
- 10. janvāris — Rīgas pilī tika dibināta LPSR Pionieru pils (tagad Bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils").
Marts
- 25. marts — no apgrozības pilnīgi tika izņemti lati un ieviesta PSRS naudas vienība — PSRS rublis.
Jūnijs
- 14. jūnijs — Latvijā tika veikta iedzīvotāju deportācija uz PSRS iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS reģionos. Deportēto skaits bija ap 15 400.[1]
- 14.—30. jūnijs — armijas vasaras treniņu nometnē pie Litenes notika Latvijas armijas karavīru nogalināšana un apcietināšana.
- 22. jūnijs — vācu armija iebruka Latvijas teritorijā.
- 26. jūnijs — vācu karaspēks ieņēma Daugavpili.
- 29. jūnijs — vācieši pabeidza Liepājas ieņemšanu.

Jūlijs
- 1. jūlijs:
- vācu karaspēks ieņēma Rīgu.
- saskaņā ar vēstures liecībām, tā dēvētā Arāja komanda piedalās Rīgas civiliedzīvotāju (ebreju) nogalināšanā Biķernieku mežā.
- 4. jūlijs:
- vācu karaspēks ieņēma Rēzekni.
- Rīgā tiek nodedzinātas vairākas sinagogas, to skaitā Lielā Horālā sinagoga; bojā iet nezināms skaits ebreju tautības civiliedzīvotāju.
- 6. jūlijs — vācieši uzspridzināja Lielo sinagogu Daugavpilī.
- 8. jūlijs — vācu karaspēks pabeidza Latvijas teritorijas ieņemšanu.
- 25. jūlijs — nodibināja Latvijas ģenerālapgabalu Ostlandes sastāvā
Augusts
- 17. augusts — tiek slēgta atjaunotā "Pērkonkrusta" organizācija.
Oktobris
- oktobris — sākta Salaspils koncentrācijas nometnes celtniecība.
Novembris
- 6. novembris — Heinrihs Himlers izdeva pavēli par brīvprātīgās policijas vienību reorganizāciju un paplašināšanu okupētajās teritorijās.
- 10. novembris — Rīgā notika pretošanās kustības "Latviešu nacionālistu savienība" dibināšanas sapulce.
- 18. novembris — iznāca nacionālās pretošanās kustības nelegālā laikraksta "Latvija" pirmais numurs.
- 30. novembris — notika pirmā lielā Rīgas geto ebreju iznīcināšanas akcija Rumbulā.
Decembris
- 8. decembris — notika otra lielā Rīgas geto ebreju iznīcināšanas akcija; abās kopā Rumbulā un geto teritorijā tika nogalināti ap 25 000 cilvēku.
Remove ads
Kultūra
- janvāris — Rīga, Lāčplēša ielā 37 tika dibināts Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris.[2]
- 27. janvāris — notika Jaunatnes teātra pirmā izrāde — "Buratīno piedzīvojumi".
Mākslas filmas
- "Kaugurieši" (režisors Voldemārs Pūce) [3][P 1]
Dzimuši
- 6. janvāris — Inta Čaklā, literatūrkritiķe (mirusi 2016. gadā)
- 2. februāris — Daina Riņķe, gleznotāja un pedagoģe (mirusi 2023. gadā)
- 18. februāris — Andrejs Dandzbergs, valsts darbinieks un uzņēmējs (miris 1996. gadā)
- 8. marts — Dace Skadiņa, aktrise un režisore (mirusi 2020. gadā)
- 9. marts — Ilga Kļaviņa, šahiste
- 26. marts — Rasma Garne, aktrise (mirusi 2024. gadā)
- 1. aprīlis — Rodrigo Rikards, režisors, scenārists un operators (miris 2014. gadā)
- 8. aprīlis — Astrīda Kairiša, aktrise (mirusi 2021. gadā)
- 12. aprīlis — Imants Skrastiņš, aktieris (miris 2019. gadā)
- 15. aprīlis — Nora Cēsniece, vitrāžiste
- 20. maijs — Imants Bodnieks, treka riteņbraucējs un treneris
- 26. maijs — Imants Kalniņš, komponists un politiķis
- 27. maijs — Uldis Vazdiks, aktieris (miris 2006. gadā)
- 29. jūlijs — Imants Lancmanis, mākslas vēsturnieks, restaurēšanas speciālists, gleznotājs, sabiedrisks darbinieks
- 3. augusts — Andris Staģis, vieglatlēts un inženieris
- 2. septembris — Anatolijs Šmits, šahists un treneris (miris 1998. gadā)
- 3. septembris — Sergejs Dolgopolovs, politiķis
- 29. septembris — Gunārs Freidenfelds, estrādes komponists un trompetists
- 13. oktobris — Bruno Javoišs, latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais (miris 2025. gadā)
- 31. oktobris — Andrejs Inkulis, vietvaras vadītājs (miris 2023. gadā)
- 8. novembris — Baņuta Ancāne, grafiķe (mirusi 2024. gadā)
- 10. novembris — Ausma Ziedone-Kantāne, aktrise un politiķe (mirusi 2022. gadā)
- 18. novembris — Helga Dancberga, aktrise (mirusi 2019. gadā)
- 2. decembris — Juris Ekmanis, fiziķis, LZA prezidents (miris 2016. gadā)
- 31. decembris — Rihards Pīks, kinorežisors, kino darbinieks un politiķis
Miruši
- 30. janvāris — Sudrabu Edžus (Morics Eduards Zilberts), rakstnieks (dzimis 1860. gadā)
- 22. februāris — Voldemārs Maldonis, luterāņu mācītājs, teologs (dzimis 1870. gadā)
- 25. marts — Kārlis Goppers, ģenerālis (dzimis 1876. gadā)
- 29. marts — Vilhelms Rozenieks, luterāņu mācītājs (dzimis 1868. gadā)
- 25. aprīlis — Fricis Apšenieks, šahists (dzimis 1894. gadā)
- 23. jūnijs:
- Meletijs Kaļistratovs (Мелетий Архипович Каллистратов), politiķis (dzimis 1896. gadā)
- Kārlis Ozols, diplomāts, publicists (dzimis 1882. gadā)
- 10. jūlijs — Jānis Blumbergs, agronoms un politiķis (dzimis 1886. gadā)
- 27. jūlijs:
- Mārtiņš Hartmanis, armijas ģenerālis (dzimis 1882. gadā)
- Otto Zeltiņš (Goldfelds) (Otto Goldfeld), virsnieks (dzimis 1889. gadā)
- 30. jūlijs:
- Hugo Celmiņš, politiķis (dzimis 1877. gadā)
- Hugo Rozenšteins, ģenerālis (dzimis 1892. gadā)
- 9. novembris — Vilis Holcmanis, jurists un politiķis (dzimis 1889. gadā)
- 27. novembris — Ansis Petrevics, jurists un politiķis (dzimis 1882. gadā)
- 7. decembris — Frīdrihs Vesmanis, jurists un politiķis (dzimis 1875. gadā)
- 15. decembris — Jūlijs Lācis, rakstnieks, žurnālists, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1892. gadā)
- 19. decembris — Arturs Kāposts, jurists, politiķis (dzimis 1888. gadā)
- 25. decembris — Aleksandrs Grīns (Jēkabs Grīns), rakstnieks (dzimis 1895. gadā)
- 31. decembris — Jānis Vītiņš, operdziedātājs, karavīrs un politiķis (dzimis 1897. gadā)
- nezināms datums:
- Maksis Grīnguts, Latvijas armijas seržants (dzimis 1896. gadā)
- Josifs Hops, Latvijas armijas dižkareivis (dzimis 1898. gadā)
- Staņislavs Ivbuls, politiķis (dzimis 1884. gadā)
Remove ads
Skatīt arī
Piezīmes un atsauces
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads