31. janvāris — tika demonstrēts pirmais raidījums Latvijas Televīzijas programmai "Labvakar", kurā pirmoreiz tiešajā ēterā tika runāts par daudziem agrāk aizliegtiem tematiem.
5. maijs — pirmo reizi pēckara Latvijā atskaņoja Lūcijas Garūtas kantāti "Dievs, Tava zeme deg".
Jūnijs
1.—2. jūnijs — notika Latvijas Rakstnieku savienības valdes paplašinātais plēnums ar citu radošo savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos. Mavriks Vulfsons paziņoja, ka 1940. gadā Latvijā nav notikusi sociālistiskā revolūcija.
18. jūnijs — LKP CK plēnums pieņēma lēmumu Par politisko situāciju republikā, kurā teikts, ka Rakstnieku savienības valdes paplašinātajā plēnumā "netika pienācīgi ievērotas visu republikas sociālo grupu un nacionalitāšu intereses," bet "... vēsturisko notikumu subjektīviskie traktējumi, ko neatbildīgi uztvēruši daži masu informācijas līdzekļi, dezorientē sabiedrisko domu un kalpo par platformu nacionālistiski noskaņoto elementu konsolidācijai.".
Jūlijs
8. jūlijs — notika pirmā publiskā vēsturnieku diskusija par 1940. gada notikumiem Latvijā.
10.—17. jūlijs — notika folkloras festivāls BALTICARīgā. Gājiena priekšgalā Dainis Stalts pirmo reizi nesa sarkanbaltsarkano neatkarīgās Latvijas karogu starptautiskā sarīkojumā.
28. jūlijs — darbu sāka Augstākās Padomes darba grupa par nacionālo simboliku.
16. septembris — tika atjaunota Latvijas Ārstu biedrības darbība.
23. septembris — sākās pirmais starptautiskais kinoforums "Arsenāls". Forums ilga līdz 1. oktobrim.
29. septembris — Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs pieņēma dekrētu, kas atļāva tautas, darba un ģimenes svētkos, piemiņas dienās, kultūras un masu pasākumos lietot sarkanbaltsarkano karogu un izmantot tradicionālos kultūrvēsturiskos simbolus — auseklīti, saulīti un citus.
6. oktobris — LPSR Augstākā padome (AP) pieņēma virkni vēsturisku lēmumu — latviešu valodai tika piešķirts valsts valodas statusu, par AP Prezidija priekšsēdētāju tika ievēlēts Anatolijs Gorbunovs, bet par LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju kļuva Vilnis Edvīns Bresis.
7. oktobris — atmodai pieņemoties spēkā, Mežaparkā notika plaša Tautas manifestācija ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Dienu vēlāk sākas Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.
8.—9. oktobris — notika Latvijas Tautas frontes (LTF) pirmais kongress, kurā par LTF vadītāju kļuva publicists Dainis Īvāns. LTF bija visplašākā tautas kustība Latvijas vēsturē. Tajā iekļāvās un aktīvi darbojās ap 230 000 latviešu un citu tautību pārstāvju. Ar plašo tautas līdzdalību, uzdrīkstēšanos un nevardarbīgo pretestības raksturu LTF ir unikāla parādība arī globālā mērogā. Tautas plašā līdzdalība, parlamentārais un nevardarbīgais cīņas ceļš, labvēlīgie ārējie apstākļi ļāva LTF galveno mērķi — neatkarības atjaunošanu — sasniegt relatīvi īsā laika sprīdī un ievērojami paātrināt Latvijas integrāciju Eiropas demokrātiskajā telpā.
13. oktobris — Latvijas PSR Prokuratūra sāka izmeklēšanu par Latvijas armijas virsnieku nogalināšanu Litenē 1941. gadā.
Novembris
4. novembris — Latvijas Vēstures muzejā atklāja izstādi "Latvijas starp diviem pasaules kariem".
8. novembris — notika Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" valžu pārstāvju pirmā tikšanās Rīgā.
11. novembris — notika tautas manifestācija Daugavmalā, pirmo reizi pēckara gados atzīmējot Lāčplēša dienu. Ēvalds Valters un Alberts BelsRīgas pils Svētā Gara tornī paceļ nacionālo, sarkanbaltsarkano karogu.
13. novembris — notika PSKP Politbiroja locekļa Vadima Medvedeva vizīte Rīgā. Interfrontiski noskaņotie spēki guva atbalstu.
22. novembris — LPSR AP sesija atteicās izskatīt jautājumu par Latvijas suverenitāti.
27. novembris — tika nodibināta Latvijas Zinātnieku savienība.
Decembris
3. decembris — tika dibināta Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija.
7. decembris — Armēnijā notika postoša zemestrīce, glābšanas darbos un postījumu seku likvidēšanā piedalījās arī daudzi cilvēki no Latvijas.[4] Sākās palīdzības vākšana zemestrīcē cietušajiem.
10.—11. decembris — notika Latvijas PSR Tautu forums — diskusija par tautību kulturāli nacionālo autonomiju, kurā mazākumtautību pārstāvji atbalsta latviešu tautas centienus.
17. decembris - LPSR ZA telpās tiek dibināta Latvijas Juristu biedrība. Vēlākos gados šī sabiedriskā organizācija tika novērtēta kā otra nozīmīgākā aiz Latvijas Tautas Frontes Atmodas laikā.