From Wikipedia, the free encyclopedia
Šajā rakstā ir apkopoti 2016. gada laikapstākļi Latvijā. 2016. gada vidējā gaisa temperatūra bija +7,1 °C, kas ir par 1,5 °C virs klimatiskās references perioda vidējās gaisa temperatūras, kļūstot par 11. siltāko gadu ilggadīgo datu rindā un 6. siltāko gadu 21. gadsimtā. Piemēram, 2014. gada vidējā gaisa temperatūra bija +7,4 °C, bet 2015.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +7,8 °C un bija augstākā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā. Gada vidējās gaisa temperatūras norma jeb ilggadējais vidējais rādītājs ir +5,9 grādi. Pēdējais vēsais gads bija 2010.gads - tā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 grādi. Nokrišņu summa Latvijā vidēji 2016.gadā sasniegusi aptuveni 740 milimetru, kas ir vairāk par normu (667 milimetri) un krietni vairāk nekā 2015. gadā (600 milimetru). 2014. gadā nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 725 milimetri. Starp pēdējiem gadiem mitrākais bijis 2010. gads (855 milimetri), sausākais - 2006. gads (530 milimetru). 2016. gada pavasaris bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē, vasaras vidējā gaisa temperatūra bija tuvu normai, savukārt rudens bija vēsākais kopš 2010. gada. Zemākā gaisa temperatūra bija -30,9 °C 8. janvārī Ainažos, savukārt augstākā gaisa temperatūra reģistrēta 25. jūnijā Jelgavā: +32,8 °C.
Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rīgas klimats |
2016. gada laikapstākļi Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra | ||
Latvija | Rīga | |
Vidējā | +7,1 °C | +8,3 °C |
Minimālā | −30,9 °С | −20,3 °C |
Maksimālā | +32,8 °C | +32,2 °C |
Nokrišņi | ||
Gadā | Latvija: 740,3 mm Rīga: 716,3 mm | |
Mēnesī | Rīga: 177,3 mm (augusts) | |
Dekādē | Rīga: 90,1 mm (augusts) | |
Diennaktī | Rīga: 27,2 mm (16. augusts) | |
Sniega sega | Vičaki: 51 cm (15. janvāris) | |
Vējš | ||
Vēja brāzmas | Ventspils: 26 m/s (28. janvāris) | |
Citi gada notikumi |
Mēneša vidējie rādītāji Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra un nokrišņi [P 1] | ||
Janvāris | −7,1 °C | 52,1 mm |
Februāris | +1,1 °C | 66,3 mm |
Marts | +1,1 °C | 25,9 mm |
Aprīlis | +6,2 °C | 54,1 mm |
Maijs | +13,7 °C | 31,0 mm |
Jūnijs | +16,2 °C | 78,4 mm |
Jūlijs | +18,1 °C | 105,2 mm |
Augusts | +16,5 °C | 128,5 mm |
Septembris | +13,1 °C | 21,5 mm |
Oktobris | +4,9 °C | 59,0 mm |
Novembris | +0,8 °C | 77,9 mm |
Decembris | +1,0 °C | 42,8 mm |
Ar vidējo gaisa temperatūru -7,1°C 2016. gada janvāris ir par 3,9°C aukstāks par ilggadīgo normu. 2016. gada janvāris ilggadīgajā gada pirmo mēnešu datu rindā ir ierindojies aukstāko 23. vietā. Janvāris Latvijā iesākas ar stabilu salu un ziemas apstākļiem. Kopumā bija 25 dienas ar vidējo gaisa temperatūru zemāku par 0°C un 11 dienas ar vidējo temperatūru zemāku par -10°C. Turklāt 8. janvārī Rūjienas novērojumu stacijā tika uzstādīts arī jauns minimālais temperatūras rekords: -30,6°C. Janvāra trešās dekādes izskaņā, Latvijā ieplūstot siltāka gaisa masām, vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti 28. janvāra maksimālās temperatūras rekordi. Kopumā mēnesis bija salīdzinoši saulains, jo saules spīdēšanas ilgums bija 53,7 % augstāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums janvārī vidēji bija 52,1 mm, kas ir par 4% vairāk par ilggadīgo normu. Pēc nokrišņu teritoriālā sadalījuma, vairāk nokrišņu bija valsts austrumu daļā un Kurzemes ziemeļrietumu piekrastē. Mēneša izskaņā sniegu nomainīja slapjš sniegs un lietus. Janvārī sniega sega tika konstatēta visās novērojumu stacijās. Visbiezākā sniega sega 51 cm - tika novērota mēneša otrajā dekādē Vičakos, Ventspils novadā.Intensīva un ilgstoša snigšana sākās mēneša pirmajā dekādē, kad virs akvatorijas veidojas gubu-lietus mākoņi, ko veicināja vēji no Baltijas jūras puses un auksta gaisa masas ieplūde. Vienmērīga sniega sega turpināja veidoties līdz pat 28. janvārim. Visintensīvākā puteņošana novērota Salacgrīvā un Kolkā. Mēneša izskaņā, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniegs bija nokusis gandrīz visā valstī. Vidējais vēja ātrums janvārī bija pārsvarā lēns: 4,1 m/s, kas ir par 1,1 m/s mazāks par normu. Janvāra trešajā dekādē Latvijas teritoriju šķērsoja vairāki cikloni, kas daudzviet sasniedza arī vētras spēku. Līdz ar brāzmainajiem rietumu puses vējiem, 28. janvārī maksimālās vēja brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā un Liepājas ostā 25 m/s. Kopumā visās novērojumu stacijās mēneša gaitā tika fiksēta migla. Visvairāk dienas ar miglu bija Rucavā, kur tā tika novērota 5 dienas. Sarma bijusi Kurzemes dienvidrietumu piekrastē, valsts centrālajā daļā. Visvairāk dienu ar apledojumu bijis valsts centrālajā daļā, kur tas novērotas 2 dienas. Apledojums bijis arī Ziemeļvidzemes piekrastē un valsts austrumu, dienvidaustrumu daļā.[1]
Ar vidējo gaisa temperatūru +1,1°C 2016. gada februāris ir par 4,8°C siltāks par ilggadīgo normu. Kopumā februāris bijis silts un nokrišņiem bagāts mēnesis, 5 no mēneša 29 dienām Latvijā bija uzstadīti vairāki siltuma rekordi. Sevišķi rekordiem bagāta diena bijusi 10. februāris, kad 11 novērojumu stacijās bija uzstadīti maksimālās gaisa temperatūras rekordi (to skaitā Ventspils, Pāvilosta, Liepāja, Stende, Dobele, Bauska, Rīga, Skulte, Ainaži un Rūjiena). Februāra 1. dekāde kļuva par 4. siltāko Latvijas novērojumu vēsturē. Vidēja gaisa temperatūra kopumā Latvijā februāra 1. dekādē bija +2,5°C, kas ir par 6,5°C virs normas. Saules spīdēšanas ilgums bija par 17% virs normas, bet vidējais vēja ātrums bija par 0,8 m/s mazāks par normu. Arī februāra 2. dekāde un 3. dekāde bija siltāks par normu un nokrišņu daudzums bijis krietni virs normas. Kopumā februāris Latvijā bijis nokrišņiem bagāts mēnesis, vidējais nokrišņu daudzums valstī ir 66 mm, kas ir lielāks par ilggadīgo normu (175% no normas). Nokrišņu norma februārī ir aptuveni 37 mm. Vismazāk nokrišņu februārī bija Kuldīgā, kur ir tikai 12 mm nokrišņu, savukārt vislielākais nokrišņu daudzums fiksēts Salacgrīvā: 187 mm. Rīgā februārī bija 47 mm nokrišņu. Biežāk februārī pūta brāzmaini vēji, visstiprākais vējš Latvijā fiksēts 2. februārī Liepājā (23 m/s).[2]
Ar vidējo gaisa temperatūru +1,1°C 2016. gada marts ir par 1,3°C virs ilggadīgo normas. Kopumā Latvijā marts bijis siltāks un sausāks par normu. Marta 1. dekāde bija kopumā siltāks par normu, vairāk nokrišņu 1. dekādē bija Vidzemē un Latgalē, sausākais laiks bija valsts centrālajos rajonos un Kurzemē. Vēji 1. dekādē bija mierīgi (vējš ne pūta ātrak par 12 m/s). Marta 2. dekāde gaisa temperatūra jau bijusi tuvu normai, bet vietām Vidzemē pat zem normas. Nokrišņu daudzums bijis liels Latgalē un vietām Vidzemē, mazāk nokrišņu 2. dekādē bija valsts centrālajā daļā (tostarp Rīgā). Vējš 2. dekādē kļūva nedaudz stiprāks, visspēcīgak vējš pūta 18. martā Ventspilī un Rīgas ziemeļu daļā (Daugavgrīvā), kad vēja brāzmas sasniedza 21 m/s. Marta 3. dekāde Latvijā bija kopumā silta, visvēsāks bija Latgalē. Marta nogalē vietām Latvijā bija pārspēti siltuma rekordi. 29. martā bija uzstadīti siltuma rekordi 3 novērojumu stacijās (Ventspils, Skultes un Ainažu novērojumu stacijās), kad daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās virs +10 grādiem. Savukārt 30. martā Rīgā un vietām Zemgalē fiksēts pērkona negaiss, kas kļuva par pirmo negaisu 2016. gadā. Kopumā marts sausāks par normu, vidējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz 26 mm (mēneša norma 40,6 mm).[3]
Ar vidējo gaisa temperatūru +6,2°C 2016. gada aprīlis ir par 0,5°C virs ilggadīgo normas. Kopumā aprīlis Latvijā bijis silts un vietām nokrišņu bagāts mēnesis. Aprīļa 1. dekāde Latvijā bija silta, no 4. līdz 8. aprīlim katru diennakti vismaz vienā novērojumu stacijā tika uzstadīti siltuma rekordi, bet 6. aprīlī pat 12 novērojumu stacijās. Savukārt 2. un 3. dekāde Latvijā bija vēsāka par normu, mēneša beigās daudzviet Latvijā reģistrēts pat slapjš sniegs, 24. aprīlī daudzviet Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos un Zemgālē izveidojās neliela, īslaicīga sniega kārta. Aprīļa mēnesī nolija vidēji 54,1 mm, kas ir 156% no mēneša normas (34,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Latvijas centrālajos un austrumu rajonos, kur dažviet nolija virs 200% no mēneša normas.[4]
Ar vidējo gaisa temperatūru +13,7°C 2016. gada maijs ir par 2,3°C virs ilggadīgo normas. Maija mēnesī laika apstākļi bija diezgan kontrastaini. Mēneša 1. dekāde bija sausa un silta, vidēja gaisa temperatūra Latvijā vidēji bija 3,4°C virs normas, Rūjienā pat 4,5°C. Dekādes beigās tika pārspēti arī divi diennakts maksimālās temperatūras rekordi. Nokrišņi bija tikai valsts austrumu daļā, bet lielākoties nolija tikai 15-20% no dekādes normas, izņemot Lubānu, kurā nolija 50% no dekādes normas. Maija 2. dekāde pretstatā pirmājai bija vēsāka mitrāka. Vidējā diennakts gaisa temperatūra Latvijā bija 0,1°C virs normas, atsevišķās stacijās novirzes bija no -0,8°C līdz +0,8°C. Dekādes otrājā daļā Rēzeknē tika pārspēts arī diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Ja valsts austrumu daļā nokrišņu bija apmēram tikpat cik pirmājā dekādē, tad rietumu daļā nokrišņu daudzums bija līdz pat 485% no dekādes normas. 3. dekāde bija līdzīga pirmājai. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 3,6°C virs normas, bet Ventspilī pat 5°C virs normas. Mēneša pēdējās dienās bija vērojams vasarīgs karstums un 30. un 31. maijā tika pārspēti ne tikai maksimālās gaisa temperatūras rekordi konkrētās stacijām, bet arī Latvijai. Nokrišņu bija maz, un tie lielākoties bija lokāli. Ilgstoša sausuma rezultātā visā valstī bija augsta ugunsbīstamība, bet Vidzemē, pat sevišķi augsta ugunsbīstamība. Svārīgākie skaitļi par maija mēnesi: visaugstākā gaisa temperatūra bija Ventspilī (+31,0°C); viszemākā temperatūra Vičākos (-2,5°C); vislielākais nokrišņu daudzums bija Rucavā (63,2 mm); vismazākais nokrišņu daudzums fiksēts Alūksnē (6 mm).[5]
Ar vidējo gaisa temperatūru +16,2°C 2016. gada jūnijs ir par 1,5°C virs ilggadīgo normas. Jūnija mēnesis iesākās ar karstumu, un pirmajās mēneša dienās tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Mēneša pirmās dekādes vidū kļuva vēsāks un līdz mēneša vidum vidējā gaisa temperatūra bija zem normas un dažviet Latvijā gaisa temperatūra noslīdēja līdz 0...+3°C, un bija novērojamas salnas. Mēneša otrajā pusē gaisa temperatūra bija virs normas, bet no 23. jūnija līdz 26. jūnijam Latvijā valdīja karstums, kura laikā tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums jūnijā bija aptuveni tikpat cik mēneša norma. Visstiprākie nokrišņi bija 10. jūnijā, kad dažviet Kurzemē nolija gandrīz puse no mēnešu normas, 21. jūnijā, kad visstiprākie nokrišņi bija valsts centrālajos rajonos un Rīgā, kā arī naktī uz 27. jūniju dažviet Vidzemē nolija virs 30 mm nokrišņu, Priekuļos pat 63 mm. Visstiprākās vēja brāzmas jūnijā saistāmas ar negaisiem, kuru laikā vairākas reizes vēja brāzmas pārsniegušas 20 m/s. Visspēcīgākās vēja brāzmas (23 m/s) bija novērotas 18. jūnijā Rūjienā un 26. jūnijā Priekuļos. Jūnijs skaitļos: mēneša vidējā gaisa temperatūra: +16,2°C (1,5°C virs normas); mēneša kopējais nokrišņu daudzums: 78,4 mm (102% no normas); mēneša maksimālā temperatūra: +32,8°C (25.06. Jelgavā); mēneša minimālā temperatūra: 0,0°C (06.06. Zosēnos); atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un viens minimālās gaisa temperatūras rekords, kopumā pārspēti 46 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 6 minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēti 14 dekādes un 4 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi.[6]
Ar vidējo gaisa temperatūru +18,1°C 2016. gada jūlijs ir par 0,7°C virs ilggadīgo normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +29,9°C 2. jūlijā tika novērota Daugavpilī un Jelgavā, bet minimālā gaisa temperatūra +7,2°C – 20. jūlijā Stendē. Jūlija sākumā turpinājās karstums, kas Latvijā bija jau no jūnija trešās dekādes sākuma, un 2. jūlijā 4 novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi - Bauskā: +29,0°C, Jelgavā: +29,9°C, Liepājā: +29,5°C un Saldū: +28,2°C. Atlikušajā mēneša daļā gaisa temperatūra bija tuvu normai. Jūlijs bijis nokrišņiem bagāts un nebija neviena diena, kad kaut kur Latvijā nebūtu lijis. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedzis 105,2 mm, kas ir 37% virs mēneša normas (76,9 mm). Visvairāk nolija Sīļos 226,1 mm, kur 7. jūlijā nolija 81 mm, kas ir jauns šīs novērojumu stacijas diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords, bet vismazāk nokrišņu bija Salacgrīvā – 24,4 mm. Bieži tika novēroti arī pērkona negaisi, kuru laikā bija stipri nokrišņi un arī krusa. Savukārt visstiprākās vēja brāzmas (19 m/s) tika novērotas 28. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 17.2°C, kas ir 0.3°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra 29.9°C 2. jūlijā tika novērota Daugavpilī un Jelgavā, bet minimālā gaisa temperatūra 9.0°C – 10. jūlijā Ainažos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 47.5 mm, kas ir 233% no dekādes normas (20.4 mm). Visvairāk nolija Sīļos, kur 7. jūlijā nolija 81 mm un dekādē kopumā 148.3 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā – 10.5 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18 m/s) tika novērotas 2. jūlijā Liepājā un 7. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 17.4°C, kas ir 0.2°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra 24.9°C 11. jūlijā tika novērota Jelgavā un Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra 7.2°C – 20. jūlijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 24.8 mm, kas ir 90% no dekādes normas (27.6 mm). Visvairāk nolija Priekuļos 55.6 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Sīļos: 9.6 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18 m/s) tika novērotas 15. jūlijā Kolkā un 19. jūlijā Saldū. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,3°C, kas ir 1,7°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +28,9°C 26. jūlijā tika novērota Bauskā un Dobelē, bet minimālā gaisa temperatūra +9,4°C – 31. jūlijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 32,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (28,9 mm). Visvairāk nolija Daugavpilī 92,0 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Salacgrīvā, kur novērotas tikai nokrišņu pēdas, jeb mazāk par 0,1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (19 m/s) tika novērotas 28. jūlijā Rēzeknē.[7]
Ar vidējo gaisa temperatūru +16,5°C 2016. gada augusts ir tikpat ka mēneša norma. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,6°C 21. augustā tika novērota Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra +4,7°C – 12. augustā Mērsragā. Augusta pirmajās divās dekādēs vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni grādu līdz divus zemāka par normu un tika pārspēti vai atkārtoti pāris minimālās temperatūras rekordi - 11.augustā Mērsragā: +6,3°C, 12. augustā Alūksnē un Rūjienā bija +5,8°C, kas Alūksnē ir jauns, bet Rūjienā atkārtots rekords. Augusta trešajā dekādē gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās un bija vidēji 2,4°C virs dekādes normas, kā arī tika pārspēti 3 maksimālās temperatūras rekordi - 21. augustā Ainažos: +27,8°C, 26. augustā Kolkā un Mērsragā, attiecīgi +27,5°C un +27,7°C. Augusts līdzīgi jūlijam bija nokrišņiem bagāts un kopš 23. jūnija nav vēl bijusi neviena diena, kad Latvijā nebūtu bijuši nokrišņi, bet 24. augusts bija pirmā sausā diena (diena, kad nevienā novērojumu stacijā nokrišņu daudzums nepārsniedz 1 mm) kopš 28. jūnija. Kopējais nokrišņu daudzums augustā Latvijā sasniedza 128,5 mm, kas ir 67% virs mēneša normas (77,1 mm), tādējādi šī gada augusts ir kļuvis par 10. nokrišņiem bagātāko augustu ilggadīgo datu rindā. Visvairāk nokrišņu nolija Skultē 250,7 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē – 49,9 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18 m/s) tika novērotas 15. augustā Pāvilostā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 17.0°C, kas ir 0.8°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra 28.5°C 5. augustā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra 7.7°C – 1. augustā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 56.0 mm, kas ir 159% virs dekādes normas (21.6 mm). Visvairāk nolija Rūjienā, kur naktī uz 6. augustu nolija 94.5 mm un dekādē kopumā 139.9 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Ventspilī – 13.7 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (17 m/s) tika novērotas 8. un 9. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 14,8°C, kas ir 1,8°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra 26,0°C 20. augustā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra 4,7°C – 12. augustā Mērsragā. Dekādes sākuma tika pārspēti pāris minimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi - 11. augustā Mērsragā: 6,3°C, 12. augustā Alūksnē un Rūjienā bija 5,8°C, kas Alūksnē ir jauns, bet Rūjienā atkārtots rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 55,0 mm, kas ir 126% virs dekādes normas (24,3 mm). Visvairāk nolija Skultē 118,6 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē – 19,2 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18 m/s) tika novērotas 15. augustā Pāvilostā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,6°C, kas ir 2,4°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +28,6°C 21. augustā tika novērota Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra +6,9°C – 28. augustā Daugavpilī. Dekādes sākumā un vidū tika pārspēti 3 maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi - 21. augustā Ainažos: +27,8°C, 26. augustā Kolkā un Mērsragā, attiecīgi +27,5°C un +27,7°C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 17,5 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (31,3 mm). Visvairāk nolija Priekuļos 48,6 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē – 3,9 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (16 m/s) tika novērotas Ventspilī 27., 29. un 30. augustā.[8]
Ar vidējo gaisa temperatūru +13,1°C 2016. gada septembris ir par 1,4°C virs ilggadīgo normas. Mēneša maksimālā un minimālā gaisa temperatūra tika novērota Daugavpilī, attiecīgi, +26,0°C 11. septembrī un -0,1°C – 26. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums septembrī Latvijā sasniedza 21,5 mm, kas ir 68% zem mēneša normas (66,3 mm), tādējādi šī gada septembris ir kļuvis par 2. sausāko septembri ilggadīgo datu rindā, sausāk ir bijis tikai 1949. gadā, kad vidēji Latvijā nolija 9,2 mm. Visvairāk nokrišņu nolija Gulbenē 41,5 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Ainažos – 4,2 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 30. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,4°C, kas ir 2,1°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +25,9°C 9. septembrī tika novērota Dobelē, bet minimālā gaisa temperatūra +3,5°C – 9. septembrī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 8,8 mm, kas ir 64% zem dekādes normas (24,2 mm). Visvairāk nolija Gulbenē 20,5 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Lubānā – 3,7 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 7. septembrī Kolkā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6°C, kas ir 1,2°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,0°C 11. septembrī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +1,3°C – 15. septembrī Rūjienā un 20. septembrī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 97% zem dekādes normas (20,0 mm). Visvairāk nolija Pāvilostā 4,1 mm, bet 13 novērojumu stacijās nokrišņi netika novēroti vai arī tie bija mazāk nekā 0,1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (10,4 m/s) tika novērotas 12. septembrī Kolkā un 16. septembrī Kolkā un Dobelē. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,2°C, kas ir 0,7°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +18,7°C 27. septembrī tika novērota Dobelē, bet minimālā gaisa temperatūra -0,1°C – 26. septembrī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 12,2 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (22,1 mm). Visvairāk nolija Liepājā 23,2 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Ainažos, kur septembra 3. dekādē nokrišņi netika novēroti. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 30. septembrī Ventspilī.[9]
Ar vidējo gaisa temperatūru +4,9°C 2016. gada oktobris ir par 1,9°C zem ilggadīgo normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +19,7°C 2. oktobrī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra -6,2°C tika novērota 13. oktobrī Daugavpilī un Zosēnos. Mēneša vidū tika uzstādīti divi jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi: 13. oktobrī Mērsragā bija -5,0°C, bet 17. oktobrī Kolkā bija -2,5°C. Kopējais nokrišņu daudzums oktobrī Latvijā sasniedza 59,0 mm, kas ir 18% zem ilggadīgās mēneša normas (72,2 mm). Visvairāk nokrišņu nolija Gulbenē - 95,0 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Salacgrīvā – 20,2 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21 m/s) tika novērotas 4. oktobrī Kolkā un 5. oktobrī Mērsragā. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,3°C, kas ir 0,6°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7°C 2. oktobrī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra -0,5°C – 10. oktobrī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 26 mm, kas ir 9% virs dekādes normas (24,2 mm). Visvairāk nolija Bauskā 55,3 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Salacgrīvā – 3,4 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21 m/s) tika novērotas 4. oktobrī Kolkā un 5. oktobrī Mērsragā. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,6°C, kas ir 4,1°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +10,8°C 17. oktobrī tika novērota Ventspilī, bet minimālā gaisa temperatūra -6,2°C – 13. oktobrī Daugavpilī un Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 0,1 mm, kas ir 99% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nolija Alūksnē un Ventspilī 0,3 mm, bet 20 novērojumu stacijās nokrišņi netika novēroti vai arī tie bija mazāk nekā 0,1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (15 m/s) tika novērotas 15. oktobrī Kolkā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8°C, kas ir 1,2°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +11,3°C 28. oktobrī tika novērota Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra -4,2°C – 21. oktobrī Rēzeknē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 32,9 mm, kas ir 28% virs dekādes normas (22,1 mm). Visvairāk nolija Gulbenē 58,6 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Ainažos, kur oktobra 3. dekādē nokrišņi netika novēroti. Visstiprākās vēja brāzmas (20 m/s) tika novērotas 23., 24. oktobrī Kolkā.[10]
Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8°C 2016. gada novembris ir par 0,8°C zem ilggadīgo normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +10,6°C 21. novembrī tika novērota Ventspilī, bet minimālā gaisa temperatūra -16,8°C tika novērota 29. novembrī Jelgavā. Mēneša laikā tika atkārtots viens un uzstādīti desmit jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī jauns diennakts un 3. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords 21. novembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums novembrī Latvijā sasniedza 77,9 mm, kas ir 27% virs mēneša normas (61,3 mm). Visvairāk nokrišņu nolija Siguldā - 109,4 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē – 44,3 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21,3 m/s) tika novērotas 28. novembrī Kolkā. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,6°C, kas ir 4,8°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +8,0oC 1. novembrī tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra -14,3°C – 10. novembrī Ainažos, kas ir arī jauns šīs diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Ainažu novērojumu stacijā. Kopumā šajā dekādē tika pārspēti 7 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 22,1 mm, kas ir 6% virs dekādes normas (20,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 45,2 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rēzeknē (9,2 mm). Visbiezākā sniega sega (25 cm) šajā dekādē tika novērota 6. novembrī Rīgā. Visstiprākās vēja brāzmas (23 m/s) tika novērotas 1. novembrī Kolkā. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,1°C, kas ir 0,7°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +9,6°C 18. novembrī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -13,2°C – 12. novembrī Ainažos, kas ir arī jauns šīs diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Ainažu novērojumu stacijā. Kopumā šajā dekādē tika pārspēti 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 37,7 mm, kas ir 84% virs dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Lubānā – 66,5 mm, bet vismazāk nokrišņu - Piedrujā (11,2 mm). Visbiezākā sniega sega (22 cm) šajā dekādē tika novērota 16. novembrī Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 18. novembrī Liepājā. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8°C, kas ir 1,6°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +10,6°C 21. novembrī tika novērota Ventspilī, bet minimālā gaisa temperatūra -16,8°C – 29. novembrī Jelgavā, kas ir atkārtots šīs diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Jelgavas novērojumu stacijā. Šajā dekādē tika pārspēts arī 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords un 1 dekādes un 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 18,2 mm, kas ir 9% zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 36,8 mm, bet vismazāk nokrišņu - Saldū (9,2 mm). Visbiezākā sniega sega (17 cm) šajā dekādē tika novērota 29. novembrī Kalnciemā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,3 m/s) tika novērotas 28. novembrī Kolkā.[11]
Ar vidējo gaisa temperatūru +1,0°C 2016. gada decembris ir par 3,0°C virs mēneša normas. Decembra maksimālā gaisa temperatūra +10,3°C 26. decembrī tika novērota Kolkā, savukārt minimālā gaisa temperatūra -18,4°C – 4. decembrī Jelgavā. Kopumā decembrī tika pārspēti 17 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 26. un 31. decembrī Kolkā sasniegtie rekordi ir arī visas Latvijas attiecīgo diennakšu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 42,8 mm, kas ir 21% zem mēneša normas (54,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 78,7 mm, bet vismazāk nokrišņu - Dobelē (18,8 mm). Visbiezākā sniega sega (18 cm) šajā mēnesī tika novērota 2. decembrī Siguldā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Kolkā. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 0,0°C, kas ir 0,6°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +9,5°C 8. decembrī tika novērota Mērsragā, kas ir arī jauns šīs diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt minimālā gaisa temperatūra -18,4°C – 4. decembrī Jelgavā. Kopumā šajā dekādē tika pārspēti 5 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (visi 8. decembrī) un atkārtots 1 minimālās gaisa temperatūras rekords (4. decembrī Stendē). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 20,3 mm, kas ir 22% virs dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 39,7 mm, bet vismazāk nokrišņu - Stendē (6,9 mm). Visbiezākā sniega sega (18 cm) šajā dekādē tika novērota 2. decembrī Siguldā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 5. decembrī Rēzeknē. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,1°C, kas ir 2,5°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +5,2°C 19. decembrī tika novērota Dobelē, savukārt minimālā gaisa temperatūra -12,3°C – 15. decembrī Rēzeknē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 7,5 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (17,4 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 14,6 mm, bet vismazāk nokrišņu - Dobelē (2,3 mm). Visbiezākā sniega sega (6 cm) šajā dekādē tika novērota 14. decembrī Lielpečos. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 16. decembrī Kolkā. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,8°C, kas ir 5,7°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +10,3°C 26. decembrī tika novērota Kolkā, kas ir šīs diennakts Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt minimālā gaisa temperatūra -4,6°C – 29. decembrī Zosēnos. Kopumā šajā dekādē tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 26. un 31. decembrī Kolkā sasniegtie rekordi ir arī visas Latvijas attiecīgo diennakšu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 14,9 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (20,4 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rūjienā – 31,9 mm, bet vismazāk nokrišņu - Mērsragā (6,9 mm). Visbiezākā sniega sega (5 cm) šajā dekādē tika novērota 27. decembrī Piedrujā un no 27.decembra līdz 29. decembrim Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Kolkā.[12]
Kopumā ar sniegu un salu bagāts janvāris. Visaukstākā gaisa temperatūra bija janvāra sākumā, kad tā noslīdēja zem -30 grādiem. Daudzviet izveidojās pāstāvīga sniega sega, piemēram, Vičakos izveidojās pat pusmetru bieza sniega sega. Tas bija visaukstākais un ar sniegu bāgātakais janvāris pēdējos gados. Tikai janvāra beigās gaisa temperatūra sasniedza +3..+5 grādus un dažviet sākās atkusnis, kas pēdējos gados bijusi bieža pārādība.
Februāris sākās ar nepastāvīgiem laikapstākļiem. Šajās dienās bija gan siltums, kas nesa lietu un brāzmainu vēju, gan vēss laiks ar slapju sniegu un sniegu.
Martā bija dažas aukstas dienas ar gaisa temperatūru zem -10 grādiem, daudzviet Latvijā arī sniga un martā gaitā bija visai bieza sniega sega. Tikai marta vidū gaisa temperatūra sasniedza +10 grādus.
Visai nepastāvīgs aprīlis ar krasām gaisa temperatūram. Aprīļa sākumā tika pārspēti daži siltuma rekordi, bet mēneša izskaņā bija reģistrēts pat slapjš sniegs. Kopumā visai nokrišņiem bagāts aprīlis.
Kopumā ļoti sauss, silts un saulains maijs. Visvairāk nokrišņu bija no 13. maijā līdz 15. maijam, kad vietām nolija gandrīz mēneša norma. Maijā bija arī dažas karstas dienas, kad gaisa temperatūra sasniedza +27 grādu un vairāk.
Jūnijā vidējā gaisa temperatūra bija +16,2 grādi, kas ir 1,5 grādus virs normas. Lai gan mēneša sākums bija samērā vēss - gaisa temperatūra agros rītos vietām noslīdēja līdz 0..+3 grādiem, mēneša noslēgums bija karsts un jūnija pēdējās dienās tika laboti vairāki karstuma rekordi. Viskarstākais jūnijs bija Jelgavā 25. jūnijā, kad gaiss sakarsa līdz +32,8 grādiem. Mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija nedaudz virs normas: 102% no mēneša normas. Lielākais nokrišņu daudzums fiksēts 10. jūnijā, kad dažviet Kurzemē nolija gandrīz puse no mēneša normas, savukārt naktī uz 27. jūniju Vidzemē nokrišņu daudzums pārsniedza 30 mm, Priekuļos vien tie bija 63 mm. Vairākas reizes maksimālās vēja brāzmas pārsniedza ātrumu virs 20 m/s. Spēcīgākās brāzmas fiksētas 18. jūnijā Rūjienā un 26. jūnija Priekuļos, kur brāzmu spēks sasniedza 23 m/s lielu ātrumu.
Jūlijā vidējā gaisa temperetūra Latvijā bija +18,1°C, kas ir 0,7°C virs dekādes normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +29,9°C 2. jūlija tika novērota Daugavpilī un Jelgavā, bet minimālā temperatūra +7,2°C - 20. jūlijā Stendē. Jūlijs bijis nokrišņiem bagāts un nebija neviena diena, kad kaut kur Latvijā nebūtu lijis. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedzis 105,2 mm jeb 37% virs mēneša normas (76,9 mm). Visvairāk nolija Sīļos 226,1 mm, kur 7. jūlijā nolija 81 mm, kas ir jauns šīs novērojumu stacijas diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords, bet vismazāk nokrišņu bija Salacgrīva - 24,4 mm.
Augustā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,5°C, kas ir tikpat cik augusta mēneša norma. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,6°C 21. augustā tika novērota Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra +4,7°C – 12. augustā Mērsragā. Augusta pirmajās divās dekādēs vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni grādu līdz divus zemāka par normu un tika pārspēti vai atkārtoti pāris minimālās temperatūras rekordi - 11.augustā Mērsragā: +6,3°C, 12. augustā Alūksnē un Rūjienā bija +5,8°C, kas Alūksnē ir jauns, bet Rūjienā atkārtots rekords. Augusta trešajā dekādē gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās un bija vidēji 2,4°C virs dekādes normas, kā arī tika pārspēti 3 maksimālās temperatūras rekordi - 21. augustā Ainažos: +27,8°C, 26. augustā Kolkā un Mērsragā, attiecīgi +27,5°C un +27,7°C. Augusts līdzīgi jūlijam bija nokrišņiem bagāts un kopš 23. jūnija nav vēl bijusi neviena diena, kad Latvijā nebūtu bijuši nokrišņi, bet 24. augusts bija pirmā sausā diena (diena, kad nevienā novērojumu stacijā nokrišņu daudzums nepārsniedz 1 mm) kopš 28. jūnija. Kopējais nokrišņu daudzums augustā Latvijā sasniedza 128,5 mm, kas ir 67% virs mēneša normas (77,1 mm), tādējādi šī gada augusts ir kļuvis par 10. nokrišņiem bagātāko augustu ilggadīgo datu rindā. Visvairāk nokrišņu nolija Skultē 250,7 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē – 49,9 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18 m/s) tika novērotas 15. augustā Pāvilostā.
Septembra vidējā gaisa temperatūra sasniedza +13,1 grādu, kas ir nedaudz siltāks par normu, taču septembris bijis krietni sausāks par klimatisko normu. Zemākā gaisa temperatūra fiksēta 26. septembra rītā, kad Daugavpilī gaiss atdzisa līdz -0,1 grādam, savukārt siltākais laiks bija 11. septembrī Bauskā, gaiss iesila līdz +26,5 grādiem. Vidējāis nokrišņu daudzums valstī bija 19 mm, padarot to par sausāko mēnesi šogad un par vienu no sausākajiem septembriem Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vissausākais laiks septembrī bija 1949. gadā, kad vidēji valstī nolija tikai 9 mm.
Oktobrī vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,9°C, kas ir 1,9°C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +19,7°C 2. oktobrī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra -6,2°C tika novērota 13. oktobrī Daugavpilī un Zosēnos. Mēneša vidū tika uzstādīti divi jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi: 13. oktobrī Mērsragā bija -5,0°C, bet 17. oktobrī Kolkā bija -2,5°C. Kopējais nokrišņu daudzums oktobrī Latvijā sasniedza 59,0 mm, kas ir 18% zem mēneša normas (72,2 mm). Visvairāk nokrišņu nolija Gulbenē 95,0 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Salacgrīvā – 20,2 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21 m/s) tika novērotas 4. oktobrī Kolkā un 5. oktobrī Mērsragā.
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,8 grādi, kas ir aptuveni grādu zemāka par klimatisko normu. Zemākā gaisa temperatūra 29. un 30. novembrī tika fiksēta Bauskā, kur tā sasniedz -13,6 grādus, savukārt 21. novembrī Ventspilī gaiss iesila līdz +10,6 grādiem. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedz 78 mm, kas vairāk par mēneša normu (61 mm). Visvairāk nokrišņu bijis Lubānā: 105 mm, bet sausāka vieta valstī ir Piedruja: 47 mm nokrišņu. Novembris bijis arī neparasti sniegots mēnesis, bieži bija novērota snigšana. Biezākā sniega sega mēneša sākumā izveidojās Rīgā: 25 cm.
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.
Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[14]
|
|
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga-Universitāte".
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
|
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
|
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.