COVID-19 pandēmija. 81 miljons inficēto un 1 800 000 bojāgājušo.
2021. gads
6.janvāris — pēc Donalda Trampa atbalstītāju mītiņa pie ASV Kapitolija daudzi no tiem ielauzās Kapitolijā; vēlāk iebrucēji tika izdzīti, un nākamajā rītā Kongress apstiprināja ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus;[1] nemieros bojā gāja pieci cilvēki, starp tiem arī policists.[2]
30. novembris — valsts neatkarības 55. gadadienā Barbadosa kļuva par republiku;[5] par valsts prezidenti kļuva līdzšinējā ģenerālgubernatore Sandra Meisone, nomainot līdzšinējo valsts galvu karalieni Elizabeti II.
Turpinās COVID-19 pandēmija, vairāk nekā 220 miljoni inficēto un vismaz 3 600 000 bojāgājušo.
2022. gads
4. februāris — Ķīna un Krievija nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku NATO paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par AUKUS drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.[6]
7. decembris — Peru kongress atcēla no amata prezidentu Pedro Kastillo un izdeva viņu arestam, pēc tam, kad prezidents centās veikt valsts apvērsumu un pārtraukt kongresa darbību. Par prezidenti kļuva viceprezidente Dina Boluarte.[13]
COVID-19 pandēmija, 360 miljoni inficēto un 1 300 000 bojāgājušo šajā gadā.
8. janvāris — Bijušā Brazīlijas prezidenta Žaira Bolsonaru atbalstītāji iebruka Nacionālajā kongresā, Federālajā augstākajā tiesā un prezidenta pilī.[15]
28. februāris — Grieķijā notika vilcienu sadursme, kā rezultātā gāja bojā 43 cilvēki un 57 tika hospitalizēti. Tā ir uzskatāma par Grieķijā lielāko dzelzceļa katastrofu upuru skaita ziņā.[17]
10. marts — Silicon Valley Bank, 16. lielākā banka ASV, bankrotēja, radot lielāko banku bankrotu kopš 2008. gada finanšu krīzes, kas ietekmēja uzņēmumus visā pasaulē.[18]
19. marts — Šveices investīciju banka UBS Group AG piekrita pirkt Credit Suisse par 3 miljardiem Šveices franku (3,2 miljardiem ASV dolāru), veicot visu akciju darījumu ar Šveices valdības un Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādes starpniecību.[20][21]
23. jūlijs — 2023. gada Grieķijas savvaļas ugunsgrēki: Augsto gaisa temperatūru un savvaļas ugunsgrēku dēļ, desmitiem tūkstošu tūristu tika evakuēti no Rodas salas. Tā kļuva par lielāko cilvēku evakuāciju Grieķijas vēsturē.[31][32]
Indija veiksmīgi nosēdināja bezpilota izpētes robotu Chandrayaan-3 uz Mēness virsmas, tādējādi kļūstot par pirmo valsti, kas sasniegusi Mēness Dienvidpolu.[36]
Hamās uz Izraēlas apdzīvotajām vietām no Gazas joslas izšāva tūkstošiem raķešu, nogalinot vismaz 100 un ievainojot vairāk nekā 900 cilvēku. Izraēla atbildēja ar aviācijas triecieniem Gazas joslā, nogalinot vismaz 198 cilvēkus, bet vairāk nekā 1600 ievainojot.[39] Izraēla pirmo reizi kopš 1973. gada pieteica karuHamās un to sabiedroto organizācijām.[40][41]
AfganistānasHerātas vijaletā notika zemestrīces, kuru rezultātā bojā gāja vairāk kā 2000 cilvēku un ievainoti vairāk kā 9000 cilvēku. Zemestrīces grūdienus varēja just arī Irānā un Turkmenistānā. Šis bija nāvējošākās zemestrīces Afganistānā kopš 1988. gada.[42]
2024. gads
19. janvāris — Japāna kļuva par piekto valsti, kurai uz Mēness virsmas izdevās mīksti nosēdināt nolaižamo aparātu SLIM;
1. aprīlis — Izraēla bombardēja Irānas vēstniecību Damaskā, starp citiem nogalinot arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki", kas atbildīga par Irānas ārvalstu operācijām, ģenerāli Mohammadu Reza Zahedi.
5. aprīlis — Ekvadoras policija veica kratīšanu Meksikas vēstniecībā Kito, lai arestētu bijušo viceprezidentu Horhi Glasu, kuram Meksika bija piešķīrusi politisko patvērumu; šī rīcība bija Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām pārkāpums, un Meksika un Nikaragva pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ekvadoru.
27. oktobris — Japānas parlamenta vēlēšanās valdošā Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu parlamentā, taču joprojām ieguva visvairāk vietu; konstitucionāli demokrātiskā partija guva savu labāko rezultātu partijas vēsturē.[49]
21. novembris — Starptautiskā Krimināltiesa izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu, bijušajam Izraēlas aizsardzības ministram Joavam Galantam un Hamās militārajam līderim Muhamedam Deifam saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos, kas pastrādāti Izraēlas un Hamas kara laikā.
6. decembris — Rumānijas augstākā tiesa anulēja prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus; lēmums balstīts uz Rumānijas izlūkdienestu savākto informāciju, kas liecināja, ka Krievija ietekmējusi prezidenta vēlēšanu iznākumu, sociālo mediju platformās popularizējot politiķi Kolinu Džordžesku.[51]
.jpg)
.jpg)