Slovākija

valsts Centrāleiropā From Wikipedia, the free encyclopedia

Slovākija
Remove ads

Slovākija (slovāku: Slovensko), oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā. Robežojas ar Čehiju ziemeļrietumos, ar Austriju rietumos, ar Poliju ziemeļos, ar Ukrainu austrumos, bet ar Ungāriju dienvidos. Slovākijas platība ir 49 035 km², un to ietekmē mērenā un kontinentālā klimata josla. Valstij ir raksturīgs kalnains reljefs, un tās lielāko daļu aizņem Tatru kalni. Slovākija ar 5,424 miljoniem iedzīvotāju ir 18. lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts pēc iedzīvotāju skaita.

Ātrie fakti Slovenská republika, Valsts valodas ...

Slovākija ir parlamentāra republika, kas sastāv no astoņiem apgabaliem. Oficiālā valsts valoda ir slovāku valoda. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bratislava. Slovākija ir ANO, ES, NATO, ESAO un PTO pilntiesīga locekle.

Remove ads

Vēsture

Pamatraksts: Slovākijas vēsture

Donavas labā krasta teritorija līdz 5. gadsimtam ietilpa Senās Romas impērijas sastāvā, pēc impērijas sabrukuma tagadējās Slovākijas teritorijā uz dzīvi apmetās slāvu ciltis, kas 7. gadsimtā nodibināja Samo valsti. Vēlāk tā atradās avāru (8. gadsimtā), Lielmorāvijas valsts (9. gadsimtā) un Ungārijas (11.—16. gadsimtā), vēlāk Hābsburgu monarhijas pakļautībā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām Slovākija kopā ar Čehiju apvienojās un izveidoja Čehoslovākiju. Otrā pasaules kara laikā pastāvēja no Trešā reiha atkarīga Slovākijas valsts. Vēlāk Slovākijas teritorija nonāca komunistu rokās un kļuva par Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas daļu. 1993. gadā, sadaloties Čehoslovākijai, tika pasludināta neatkarīga Slovākijas Republika. 2004. gadā Slovākija iestājās ES un NATO. Slovākija ir daļa no Šengenas zonas un 2009. gada 1. janvārī par Slovākijas oficiālo valūtu kļuva eiro.

Remove ads

Ģeogrāfija

Thumb
Slovākijas topogrāfiskā karte

Slovākijas ainavai raksturīgs kalnains reljefs. Valsts lielāko daļu aizņem Tatru kalni, kas pieder pie Karpatu kalnu grēdas. Valsts ziemeļos pie Polijas robežas atrodas Augstie Tatri, kas ir iecienīts slēpošanas reģions ar gleznainu dabu — dziļām ielejām un ezeriem. Te atrodas arī valsts augstākā virsotne Gerlaha smaile (2655 metri virs jūras līmeņa) un Slovākijas nacionālais simbols — Krivāņa kalns (Kriváň).

Galvenās upes Slovākijā ir Donava (robežupe ar Ungāriju), Vāha un Hrona.

Slovākija atrodas starp mēreno un kontinentālo klimata joslu. Vasaras ir mēreni siltas, bet ziemas aukstas, mākoņainas un nokrišņiem bagātas. Slovākiju pēc laikapstākļiem var iedalīt trīs daļās: zemiene, pārejas reģions un kalniene.

Valsts platība ir 48 845 km². 31% teritorijas aizņem aramzemes, 17% ganības, 41% mežu, 3% kultivēto zemju. Pārējie 8% aizņem pilsētas, infrastruktūra, kalni un cita neizmantojama zeme.

Slovākija ir iekšzemes valsts, tai nav jūras izejas, bet ir sauszemes robežas ar piecām valstīm. Slovākijas robeža ar Poliju ziemeļos ir 547 km gara, robeža ar Ukrainu austrumos 98 km, ar Ungāriju dienvidos 669 km, robeža ar Austriju dienvidrietumos — 106 km un Čehiju ziemeļrietumos — 252 km. Valsts robežu kopgarums ir 1672 km.

Remove ads

Demogrāfija

Slovākijas Republikā dzīvo 5,4 miljoni iedzīvotāju. 51,3% ir sieviešu. Vidējais sieviešu dzīves ilgums — 77 gadi, vīriešu — 68 gadi. Slovākijā reģistrētas 2 865 apdzīvotas vietas, no tām 136 pilsētas. Vidēji vienā apdzīvotajā vietā dzīvo 1 874 iedzīvotāju, vidējais iedzīvotāju blīvums ir 111/km². Pēc iedzīvotāju skaita Slovākija atrodas apmēram divdesmitajā vietā Eiropā.

Iedzīvotāju vairākums ir slovāki (85,7%). Lielākā mazākumtautība ir ungāri (10,6%), tālāk seko čigāni (1,5%), čehi (1%) un rusīni jeb ukraiņi (1%). Ir arī citu tautību iedzīvotāji — krievi, vācieši, ebreji, poļi. Vairākums etnisko grupu pārstāvju dzīvo kopienās, atšķirti no citām tautībām, taču mūsdienās šīs robežas izzūd.

Lielākā daļa ticīgo (aptuveni 77% iedzīvotāju) ir katoļi.

Valodas

Oficiālā valsts valoda ir slovāku valoda, kas pieder slāvu valodu grupai. Ungāru valoda tiek vienlīdz plaši lietota Slovākijas dienvidos, saskaņā ar Slovākijas tiesību aktiem to var lietot kā oficiālo valodu līdztekus slovāku valodai tajos reģionos, kur ungāri veido vairāk nekā 21,7 % iedzīvotāju.

Lielākās daļas Slovākijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir slovāku valoda — saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem 78,6 % iedzīvotāju (4 240 453 personas). Ungāru valoda ir dzimtā valoda 9,4 % iedzīvotāju (508 714 cilvēki). Romu valoda ir dzimtā valoda 2,3 % iedzīvotāju (122 518 cilvēkiem). 4. vietā pēc to iedzīvotāju skaita, kuri to dēvē par savu dzimto valodu, ir krievu valoda — 1 % iedzīvotāju (55 469 cilvēki). Pārējo valodu īpatsvars ir mazāks par 1 %.

Remove ads

Administratīvais iedalījums

Slovākija iedalās 8 apgabalos (kraj) — Banskas Bistricas, Bratislavas, Košices, Nitras, Prešovas, Trenčīnas, Trnavas un Žilinas apgabalā. Apgabali savukārt iedalās apriņkos (okres, pašlaik Slovākijā ir 79 apriņķi). Apriņķi iedalās pagastos (obec).

Lielākās pilsētas:

Remove ads

Bruņotie spēki

Slovākijas bruņotos spēkus veido sauszemes un gaisa spēki, pretgaisa aizsardzība, robežsardze un civilās aizsardzības spēki. Armijā ir 14 000 karavīru un virsnieku. 2004. gadā Slovākija kļuva par NATO dalībvalsti. 2005. gada 1. augustā tika atcelts vispārējais militārais pienākums un notika pāreja uz profesionālo armiju.

Skatīt arī

Ārējās saites

Remove ads
Loading related searches...

Wikiwand - on

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Remove ads
Remove ads