For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Aleksandrs Johans Stenders.

Aleksandrs Johans Stenders

Vikipēdijas lapa

Aleksandrs Johans Stenders
Alexander Johann Stender
Aleksandrs Johans Stenders
Personīgā informācija
Dzimis 1744. gada 4. novembrī
Jelgava,
Flag of Courland (state).svg
Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad
Karogs: Latvija
 
Latvija)
Miris 1819. gada 20. novembrī (75 gadi)
Sēlpils, Kurzemes guberņa (tagad
Karogs: Latvija
 
Latvija)
Tautība vācbaltietis
Vecāki Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders)
Bērni Johans Kristiāns Stenders
Literārā darbība
Valoda latviešu
Žanri dziesmas, kristīgas pamācības, lugas

Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls. Sastādīja vācu valodas vārdnīcu latviešiem (izdota 1820).

Izcelsme

Aleksandrs Johans Stenders cēlies no senas Augšzemes (Sēlijas) luterāņu baznīcas mācītāju ģimenes, kuras priekšgājējs Johans Stenders (1608—1669) ieceļoja Latvijā pēc Poļu—zviedru kara beigām 1633. gadā un bija prāvests Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirknī (1665—1669), šo amatu pēc tam pārņēma viņa dēls Konrāds Stenders (1650—1711).[1]

Dzīvesgājums

Sunākstes luterāņu baznīca mūsdienās.
Sunākstes luterāņu baznīca mūsdienās.

Dzimis 1744. gada 4. novembrī Jelgavā toreizējā pilsētas skolas priekšnieka palīga Gotharda Frīdriha Stendera ģimenē, bērnību pavadīja Birzgales (1744—1752) un Žeimes (1753—1759) mācītājmuižās. 1759. gadā Stenders kopā ar ģimeni devās uz Dāniju un Vāciju, kur studēja jurisprudenci Kopenhāgenas Universitātē un Helmštetes Universitāte, pēc tam teoloģiju Kēnigsbergas Universitātē. Studiju starplaikos strādāja par mājskolotāju Zemgales un Vidzemes muižās.

Pēc atgriešanās dzimtenē bija Zalves draudzes mācītājs (1775—1778), no 1779. gada — palīgmācītājs pie tēva Sunākstes un Sēlpils draudzē, kopš 1787. gada — Sēlpils diecēzes prāvests. 1790. gadā tika iespiesta viņa joku luga par zemnieku, kas pēc pamošanās no reibuma sevi iedomājas par muižnieku, kas vēlāk pazīstama ar nosaukumu "Žūpu Bērtulis".

Pēc tēva nāves — mācītājs Sēlpils un Sunākstes draudzē (1796—1819). 1806. gadā Stenders organizēja iepriekšēju parakstīšanos uz sava tēva grāmatas “Kristīga mācība” pārstrādājumu un K. G. Zalcmaņa grāmatas latviskojumu “Pilnīga izstāstīšana, kādā vīzē Auzān Ērnests no zemnieka par brīvkungu cēlies”. Pēc tam, kad 1812. gada kara laikā Napoleona armija atstāja Kurzemi, viņš uzrakstīja divus rakstus par Maskavas nodedzināšanu un franču karapulku atkāpšanos.

Stenders sastādīja nelielu latviešu — vācu vārdnīcu (apvienotu ar vācu valodas mācību grāmatu), kas bija paredzēta latviešu auditorijai, lai mācītu tai vācu valodu. Tajā bija tikai 3000 ikdienas pamatvārdu krājums un dažas paraugsarunas.[2]

Miris 1819. gada 20. novembrī Sēlpilī.

Darbi

A.J.Stendera grāmatas "Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c." vāks (1805)
A.J.Stendera grāmatas "Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c." vāks (1805)
  • Labi vērā liekamas, no tiem Dieva rakstiem salasītas svētas jautāšanas (1775, 1796)
  • Lustes-spēle no zemnieka, kas par muižnieku tapa pārvērsts (1790), vēlākos izdevumos Žūpu Bērtulis - pirmā luga latviešu valodā
  • Jaunā gada vēlēšanās (1793)
  • Augstas gudrības grāmata (1796) - pēc tēva nāves papildināts izdevums
  • Dzīvošanas spogulis (1804)
  • Dziesmas, stāstu-dziesmas, pasakas (1805) - pārdzejoti arī daži Birgera un Šillera dzejoļi
  • Pilnīga izstāstīšana, kādā vīzē Auzānu Ernests no zemnieka par brīvkungu cēlies (1807)
  • Dziesmu-kalendārs (1811)
  • Maskavas nodedzināšana, izpostīšana un aplaupīšana (1813)
  • Franču karapulka atpakaļiešana (1813)
  • Vācu valodas un vārdu-grāmata (1820)[3]

Viesību dziesma

Vīri, sievas, bērniņi,
Kas še sēž pie bļodām,
Dziediet visi priecīgi
Mūsu tēva godam!

Ņemiet glāzes rokā,
Kas ar bišu koka
Saldu sulu pilnas:
Dievs dod mūsu saimniekam
Ilgi dzīvot veselam!

Ēduši un dzēruši,
Pirms šī diena beidzās,
Lai, kas jauns ir, mudīgi
Nu uz dančiem steidzās.
Tveriet meitu rokas,
Griezieties kā slokas.

Lai skan priecas dziesma:
Dievs dod mūsu saimniekam
Ilgi dzīvot veselam!

Jāņa vakara dziesma

Tā mīļa Jāņa naksniņa
Mums jaunas lustes sataisa.
Lai jaunas puķes saplūcam
Un mājās pārnesam.

Ar tām un zālēm dažādām
Mēs tēv' un māti mētājam,
Un vainagus tiem uzliekam
No ozola lapiņām.

Apdziediet tēv' un māmiņu,
Kā saimnieci un saimnieku!
Ar puišiem, meitām, bērniņiem
Un mīļiem kaimiņiem![..]

Nu puiši! mīļas meitenes!
Uz dančiem lai mēs steidzamies,
Šis Jāņa vakars mums ir dots
Par saldu līgošan'![4]

Atsauces

  1. «Māra Grudule. Stenderu dzimta Sēlijā. LZA vēstis 2010; 64(5/6): 79-95». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 16. septembrī.
  2. Laura Karpinska. Angļu-latviešu leksikogrāfiskās tradīcijas kritiskā analīze (Promocijas darbs izd.). Rīga : Latvijas Universitāte, 2012. 104–110. lpp.
  3. Bernhards Dīriķis par A.J.Stenderu. Latviešu rakstniecība (1860). Archived 2010. gada 14. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
  4. Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c. tiem latviešiem par izlustēšanu un prāta pieaugšanu sarakstītas no Aleksander Johann Stender, Sērpiles priekšmācītāja. 40.–42. lpp.

Ārējās saites


{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Aleksandrs Johans Stenders
Listen to this article

This browser is not supported by Wikiwand :(
Wikiwand requires a browser with modern capabilities in order to provide you with the best reading experience.
Please download and use one of the following browsers:

This article was just edited, click to reload
This article has been deleted on Wikipedia (Why?)

Back to homepage

Please click Add in the dialog above
Please click Allow in the top-left corner,
then click Install Now in the dialog
Please click Open in the download dialog,
then click Install
Please click the "Downloads" icon in the Safari toolbar, open the first download in the list,
then click Install
{{::$root.activation.text}}

Install Wikiwand

Install on Chrome Install on Firefox
Don't forget to rate us

Tell your friends about Wikiwand!

Gmail Facebook Twitter Link

Enjoying Wikiwand?

Tell your friends and spread the love:
Share on Gmail Share on Facebook Share on Twitter Share on Buffer

Our magic isn't perfect

You can help our automatic cover photo selection by reporting an unsuitable photo.

This photo is visually disturbing This photo is not a good choice

Thank you for helping!


Your input will affect cover photo selection, along with input from other users.