Ardēni

Ardēni jeb Ardēnu kalni, arī Ardēnu mežs (franču: Ardennes, Ardenne, nīderlandiešu: Ardennen, latīņu: Arduenna Silva) ir kalnu sistēma un mežu masīvs Francijas ziemeļos, Beļģijas austrumos un Luksemburgā.

Šis raksts ir par kalnu sistēma un mežu masīvu. Par Francijas departamentu skatīt rakstu Ardēni (departaments).

Ardēni
Semuā upe Ardēnos
Kontinents	Eirāzija (Eiropa)
Valstis	Francija, Beļģija, Luksemburga
Garums	389 km
Platums	362 km
Augstākais kalns	Botranžs
Augstums	694 m
Koordinātas	50°8′N 5°4′E
Ardēni Vikikrātuvē

Ardēnu izvietojums

Ģeogrāfija

Ardēnu kalni pārstāv Reinas slānekļu kalnu rietumu galu. Ardēni ir izvietoti starp Māsas, Mozeles un Sambras upju ielejām. Ardēnu nogāzes klāj bērzu, egļu un ozolu meži. Šajā reģionā ir atrodamas akmeņogļu un dzelzs rūdas atradnes.

Ardēnu kalnu sistēmas vārdā ir nosaukts departaments Francijas ziemeļaustrumos, kā arī viens no Francijas reģioniem. 2011. gadā Ardēnu departamenta teritorijā 116 tūkst. hektāru platībā tika izveidots reģionālais dabas parks "Ardēni".

Ardēnu kalnu sistēma tiek izdalīta augšējā un apakšējā daļa — Augstie un Zemie Ardēni. Augstie Ardēni atrodas uz ziemeļiem no Urtas upes. Šeit sastopami pašas augstākās kalnu virsotnes virs 600 m, arī 694 m augstais Botranžs. Zemie Ardēni izvietoti dienvidrietumos, dienvidu provincē Eno, Namīrā, un Luksemburgā, kā arī kaimiņos esošajā Francijā. Kalni šeit parasti nepārsniedz 500 m. augstumu. Ardēnos iztek daudzas mazas upes, tādas kā Urta, Semuā, Amela.

Vēsture

Ardēnu stratēģiskās nozīmes dēļ militārās operācijas šajā apgabalā notikušas vairākkārt dažādu militāru konfliktu laikā, tostarp Ardēnu operācija (1914) Pirmajā pasaules karā, Francijas karagājienā (1940) un Ardēnu operācija (1944-1945) Otrā pasaules kara laikā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ardēni.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)