Argosas teātris

Argosas teātris (grieķu: Αρχαίο θέατρο Άργους) bija senās Argosas teātris, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts Larisas pakājē. Šis bija viens no ievērojamākajiem teātriem senajā Grieķijā un ietilpības ziņā pārspēja citus teātrus. 120. gadā tas tika rekonstruēts, bet 4. gadsimtā tika pamests.

Argosas teātra rekonstrukcija.

Argosas teātris
Αρχαίο θέατρο Άργους
Argosas teātris
Argosas teātris
Atrašanās vieta	Argosa, Grieķija
Koordinātas	37°37′54″N 22°43′10″E
Veids	teātris
Vēsture
Kultūras	grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis	drupas
Publiska piekļuve	brīva piekļuve

Apraksts

Argosas teātra skatītāju sēdvietu plāns.

Grieķu teātris Argosā tika uzcelts Larisas nogāzē. Nogāzes klintī tika izkaltas 82 sēdvietu rindas, tādējādi ar 20000 skatītāju sēdvietām tas ir ietilpīgākais senās Grieķijas teātris. Kāpnes sadalīja teātri četros sektoros jeb kunejās. Savukārt divi horizontāli koridori (diazomas) to dalīja trijās daļās. Sākotnējā apaļā orhestra bija apjozta ar kanalizācijas grāvi, bet pa izveidotajām "horonu kāpnēm" uz skatuvi izgāja pazemes dievi.^[1] Orhestras vidū no baltām kaļķakmens plāksnēm ir izlikts aplis ar divām paralēlām līnijām tā sānos. Domājams, ka šajā aplī izvietojās koris, kad tas dziedāja difirambus. Ir uzskats, ka labākai akustikai gar teātra malām tika uzcelta mūra siena, kas līdz mūsu laikiem nav saglabājusies. Profesionāļi uzskata, ka arī mūsdienās skaņa ir labi dzirdama pēdējās rindās. Siena varēja kalpot arī kā līdzeklis pret nesankcionētu iekļūšanu teātrī.

Ap 120. gadu teātris tika rekonstruēts romiešu stilā. Romieši uzcēla proscēniju, kurš aizklāja daļu no orhestras ar hiposkeniju zem tās. Skatītāju daļa (kaveja) netika rekonstruēta un palika oriģinālā. Argosas teātris tika celts pēc citu grieķu teātru šabloniem. Paradojs bija ieeja, caur kuru aktieri uznāca uz skatuves vai arī koris uz orhestras. Skēne veidoja teātra fonu.

Proscēnijs bija pilnībā uztaisīts no ķieģeļiem un to balstīja kolonnas. No ārpuses tas bija izklāts ar marmora plāksnēm. Aiz proscēnija atradās skēne. Atšķirībā no citiem teātriem, Argosas teātra skēne nebija pārāk izcila. To veidoja auduma tents, kurš vajadzības gadījumā tika novākts. Teātrim bija bisellijs, īpaša sēdvietu daļa ar atzveltnēm pie orhestras, kas paredzēta goda pilsoņiem.

Argosas teātra skatuves elementu plāns.

Argosas teātra orhestra (vidū balts aplis).

Argosas teātra ķieģeļu proscēnijs.

Argosas teātra bisellijs.

Īpatnības

Pētnieku lielākā daļa ir pārliecināti, ka Argosas teātris ne tikai vieta teatrāliem uzvedumiem mūsdienu izpratnē, bet universāls laukums visdažādākajiem masu pasākumiem un izrādēm, ieskaitot sporta sacensības un zinātniskas diskusijas.

Nemejas spēles

Pēc savas popularitātes Nemejas spēles (kas tika rīkotas reizi divos gados) konkurēja ar slavenajām Olimpiskajām spēlēm. Sākotnēji tās tika rīkotas Nemejas ielejā. Bet apmēram no 270. gada pr.Kr. sacensības tika pārceltas uz Argosu, un uz spēļu laiku pilsēta pārtapa Peloponēsas galvaspilsētā.

Pēc tradīcijas uzvarētājus apbalvoja ar seleriju vainagu. Pēc dažām ziņām šeit bija pat baseins, kur par uzvaru cīnījās peldētāji. Romas valdīšanas laikā pie sportistiem tika pievienoti arī gladiatori. Bija arī medību skati. 3. gadsimta beigās, pēc kristietības ieviešanas impērijā, spēles tika aizliegtas kā pagāniskas.

Mūzika un drāma

Argosas teātris kļuva slavens nevis kā klasisko uzvedumu skatuve, bet kā vieta, kur tika rīkoti labāko deklamētāju, dziedātāju vai mūzikas instrumentu spēlētāju konkursi. No visas Grieķijas uz šejieni sabrauca ļaudis, kas sapņoja kļūt slaveni. Iespējams, ka šie konkursi tika rīkoti uzreiz pēc Nemejas spēļu beigām.

Politiskā arēna

Bez mākslas un sporta Argosas teātris bija pieprasīts kā masu sapulču vieta (Ekklesia Demosa). Labā akustika ļāva gandrīz jebkuram oratoram nodot savu vēsti tūkstošiem skatītāju. Piedalīties šādās sapulcēs drīkstēja tikai vīrieši, kuri bija sasnieguši pilngadību un piedalījās karagājienos.

Romas periods

Novecojušā teātra vērienīgas rekonstrukcijas autors 2. gadsimta sakumā bija imperators Adriāns. Šī rekonstrukcija ļāva Argosai atgriezt savu iepriekšējo nozīmi kā vienai no galvenajām Peloponēsas pilsētām.

Viduslaiki un jaunie laiki

Pēc tam, kad 3. gadsimtā Argosa sāka panīkt, pakāpeniski tika aizmirsts arī lielais teātris. Bizantijas laikā nekādi pasākumi teātrī netika organizēti un celtne pakāpeniski pārsedzās ar zemes kārtu. Osmaņu valdīšanas laikā nedaudzie vietējie iedzīvotāji visdrīzāk nemaz nenojauta par to, ka kalna nogāzē eksistēja milzīgs teātris ar 20000 sēdvietām.

1892. gadā franču arheologi sāka Argosā veikt izrakumus un faktiski no jauna atklāja Argosas teātri.

Atsauces

1. Елси Спафари, Коринфия-Арголида, издания ЕСПЕРОС, Афины, 2010., 110. lpp.