lūpziežu dzimtas garšaugs From Wikipedia, the free encyclopedia
Parastais baziliks[1] jeb saldais baziliks (Ocimum basilicum) ir viengadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kura lapas tiek izmantotas kā garšvielas. Bazilika lapas bieži tiek izmantotas Vidusjūras valstu virtuvēs. Baziliks sasniedz 30–60 cm augstumu.[2] Lapas ir olveida. Ziedi ir baltā, sārtā vai purpura krāsā. Par bazilika izcelsmes vietu uzskata Indiju, Pakistānu un Irānu, bet tas tiek plaši kultivēts arī Dienvideiropā, Ēģiptē, Marokā, Indonēzijā un Kalifornijā.[3]
Parastais baziliks Ocimum basilicum (L., 1753) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
Dzimta | Lūpziežu dzimta (Lamiaceae) |
Ģints | Baziliki (Ocimum) |
Suga | Baziliks (O. basilicum) |
Sinonīmi | |
| |
Izcelsmes vieta | |
Parastais baziliks Vikikrātuvē |
Baziliks ir kultūraugs. To sēj maija vidū. Attālumam starp augiem jābūt no 20 līdz 30 cm.[4] Tā kā baziliks aug uz gaismu, tad sēklas tikai mazliet piesedz ar augsni. Optimālos laika apstākļos asni izdīgst pēc 10–14 dienām. Tā kā baziliks ir siltummīlošs augs, nav ieteicams to laistīt ar aukstu ūdeni. Ja baziliks tiek audzēts istabas apstākļos, uz balkona, nepieciešama smilšaina māla augsne ar nelielu mēslojuma daudzumu. Ārstniecības nolūkiem baziliks tiek ievākts ziedēšanas laikā, parasti no jūnija līdz septembrim, bet kulinārijas nolūkiem tā vasas daļa ir izmantojama ne tikai ziedēšanas laikā, bet arī pirms tam un pēc tam. Dziednieciskā vērtība galvenokārt ir ēteriskajai eļļai un miecvielām, kā arī flavonoīdiem.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.