Brazīlijas dižūdrs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.[1] Brazīlijas dižūdrs ir vienīgā suga dižūdru ģintī (Pteronura).
Brazīlijas dižūdrs Pteronura brasiliensis (Gmelin, 1788) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
Apakšdzimta | Ūdri (Lutrinae) |
Ģints | Dižūdri (Pteronura) |
Suga | Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) |
Izplatība | |
Brazīlijas dižūdrs Vikikrātuvē |
Brazīlijas dižūdrs ir lielākais sermuļu dzimtas dzīvnieks. Tā garums var sasniegt pat pieauguša cilvēka garumu. Brazīlijas dižūdra populācija ir ļoti cietusi cilvēku dēļ, jo lielā cieņā bija dižūdra samtainā kažokāda. Visdaudzskaitlīgāk dižūdrs tika medīts 1950. gados un 1960. gados. 1999. gadā Brazīlijas dižūdrs tika ierakstīts Sarkanajā grāmatā, tā populācija bija mazāka par 5000 indivīdiem. Arī zoodārzos dižūdru skaits ir neliels, 2003. gadā bija 60 dzīvnieki.[2]
Brazīlijas dižūdrs priekšroku dod saldūdenim, apmetoties strautiņu, upju un ezeru krastos. Dižūdra klātesamība kādā no ūdenstilpēm liecina par ūdens tīrību.
Brazīlijas dižūdru sauc arī par upju vilku (spāņu: Lobo del Río) un ūdens suni (spāņu: Perro del Agua). Zinātniskais vārds Pteronura ir cēlies no sengrieķu valodas; "pteron" nozīmē "spārns", bet "ura" nozīmē "aste". Vārds sasaucas ar dižūdra spārnam līdzīgo asti.