Cassini-Huygens
From Wikipedia, the free encyclopedia
Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei. Robotizētā starpplanētu zonde sastāvēja no NASA būvētā orbitālā aparāta Cassini un EKA būvētā nolaižamā aparāta Huygens, kas nolaidās uz Saturna lielākā pavadoņa Titāna. Cassini bija ceturtā zonde, kas atradās Saturna tuvumā, un pirmā, kas iegāja planētas orbītā.[1]
Cassini zonde tika palaista 1997. gada 15. oktobrī ar nesējraķeti Titan IV no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas un kosmosā darbojās gandrīz 20 gadus, no kuriem 13 pavadīja Saturna orbītā pēc ieiešanas tajā 2004. gada 1. jūlijā. Ceļojums uz Saturnu iekļāva arī divus lidojumus garām Venerai (1998. gada aprīlī un 1999. gada jūlijā), lidojumu garām Zemei (1999. gada augustā), garām asteroīdam 2685 Masursky (2000. gada janvārī)[2] un Jupiteram (2000. gada decembrī). Misija beidzās 2017. gada 17. septembrī, kad Cassini zonde tika ievadīta Saturna augšējos atmosfēras slāņos un sadega, lai novērstu Saturna pavadoņu piesārņošanu ar Zemes mikrobiem, kuri varētu būt izdzīvojuši uz zondes korpusa.[3]
Misija bija daudz veiksmīgāka, nekā sākotnēji cerēts. NASA Planetārās zinātnes nodaļas direktors šo misiju nodēvēja par "pirmo reižu misiju",[4] kas ievērojami paplašinājusi cilvēku zināšanas par Saturna sistēmu, tā pavadoņiem un gredzeniem un izpratni par to, kur Saules sistēmā varētu atrast dzīvību.
Sākotnējās Cassini misijas plānotais laiks bija četri gadi — no 2004. gada jūnija līdz 2008. gada maijam. Misija tika pagarināta par vēl diviem gadiem līdz 2010 gada. septembrim ar nosaukumu Cassini Ekvinokcijas misija (Cassini Equinox Mission), kuras laikā tika novērota Saturna ekvinokcija.[5] Pēc tam misija tika pagarināta vēl uz septiņiem gadiem ar nosaukumu Cassini Saulgriežu misija (Cassini Solstice Mission), kas deva iespēju novērot vasaras saulgriežus planētas ziemeļu puslodē.[6]
Huygens zonde tika atdalīta no Cassini zondes 2004. gada 25. decembrī. Uz Titāna tā ar izpletni nolaidās 2005. gada 14. janvārī un no pavadoņa virsmas pārraidīja datus uz Zemi ar Cassini palīdzību. Tā bija pirmā nosēšanās Saules sistēmās ārējā daļā un pirmā nosēšanās uz citas planētas pavadoņa šajā reģionā.[7]
Misijas beigās Cassini veica Lielo finālu (Grand finale) — vairākus riskantus lidojumus caur spraugām starp Saturnu un tā iekšējiem gredzeniem. Šo lidojumu mērķis bija maksimāli palielināt Cassini misijas iznākumu pirms zondes iznīcināšanas. Lai gan zonde sadega Saturna atmosfērā, tās nosūtīto datu analizēšana turpināsies vēl ilgu laiku.