D vitamīns
From Wikipedia, the free encyclopedia
D vitamīns jeb kalciferols ir taukos šķīstošu sekosteroīdu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.[1][2] Cilvēkiem šīs grupas svarīgākie savienojumi ir D3 vitamīns (holekalciferols) un D2 vitamīns (ergokalciferols).
Ir pieci D vitamīna veidi — sākot no D1 līdz D5, no kuriem izplatītākie ir D2 vitamīns (ergokalciferols) un D3 vitamīns (holekalciferols). Uzturā D vitamīns sastopams reti un nelielos daudzumos — zivju aknu eļļās un ar to bagātinātos produktos, kā arī bagātinātā govs un sojas pienā, sulās, margarīnos un daļā sēņu.[3] D provitamīns atrodams ir raugā. Taču cilvēkam šis vitamīns lielākoties veidojas ādas epidermas apakšējos slāņos saules gaismas (ultravioleto (UVB) staru) ietekmē no D provitamīna ergosterola, kas ir holesterīna atvasinājums. D vitamīna trūkums[4] var izraisīt rahītu un kaulu atmiekšķēšanos jeb osteoporozi. D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tāpēc to nav vajadzīgs papildināt katru dienu — organismā veidojas šī vitamīna rezerves.