From Wikipedia, the free encyclopedia
Debian ir projekts, kas bāzēts ap brīvas, pilnas operētājsistēmas izstrādi, sadarbojoties brīvprātīgajiem no visas pasaules. Projekta galvenais fokuss, Debian GNU/Linux, ir populārs Linux distributīvs.
Debian 12 (Bookworm) GNOME 43.9 darbvirsma | |
Uzņēmums / izstrādātājs | Debian Project |
---|---|
OS saime | Linux |
Izstrādes process | Aktuāls |
Pēdējā izlaiduma versija | 12.5 (Bookworm) / 2024. gada 10. februārī |
Atjaunošanas metode | APT |
Pakotnes pārvaldnieks | dpkg |
Atbalstītās platformas | i386, x86-64, PowerPC, SPARC, DEC Alpha, ARM, MIPS, HPPA, S390, IA-64 |
Kodola tips | Monolīts kodols, Linux |
Lietotāja telpa | GNU |
Repozitorijs | |
Tīmekļa vietne | http://www.debian.org |
Debian iezīmes ir pieturēšanās pie Unix un brīvās programmatūras principiem, un izvēles plašums — pašreizējā Debian laidienā ietilpst vairāk kā 23 tūkstoši programmatūras pakotņu 12 sistēmu arhitektūrām[1]. Uz Debian GNU/Linux bāzēti daudzi citi distributīvi, tai skaitā Knoppix, Linspire, Mepis, Xandros un Ubuntu distributīvu saime.
Debian GNU/Linux ir labi pazīstams ar savu pakotņu pārvaldības sistēmu APT, ar augstiem pakotņu un laidienu kvalitātes standartiem. Šīs kvalitātes prasības nodrošina vienkāršu sistēmas atjaunošanu uz jaunāku distributīva laidienu un automātisku pakotņu uzstādīšanu un novākšanu.
Debian projektu 1993. gadā uzsāka Jans Mērdoks, iespaidojoties no agrīnā Linux distributīva Softlanding Linux System (SLS). Savus mērķus un uzskatus distributīva izveidē Mērdoks apkopoja zem nosaukuma Debian Manifesto[2]. Nosaukums Debian radās apvienojot Mērdoka un viņa tā laika draudzenes Debras vārdus. 1995. gadā tika izlaistas pirmās Debian pakotnes ne-i386 arhitektūrai, un 1996. gadā tika izlaista versija 1.1.
Krāsa | Nozīme |
---|---|
Sarkana | Veca versija, netiek uzturēta |
Dzeltena | Veca versija, tiek uzturēta |
Zaļa | Šībrīža versija |
Zila | Plānotā versija |
Versija | Nosaukums | Izdošanas datums | Linux kodola versija |
---|---|---|---|
14 | Forky | Tiks precizēts | Tiks precizēts |
13 | Trixie | Tiks precizēts | Tiks precizēts |
12 | Bookworm | 2023. gada 10. jūnijā | 6.1 |
11 | Bullseye | 2021. gada 14. augustā | 5.10 |
10 | Buster | 2019. gada 6. jūlijā | 4.19 |
9 | Stretch | 2017. gada 17. jūnijā | 4.9 |
8 | Jessie | 2015. gada 25. aprīlī | 3.16 |
7 | Wheezy | 2013. gada 4. maijā | 3.2 |
6.0 | Squeeze | 2011. gada 6. februārī | 2.6.32 |
5.0 | Lenny | 2009. gada 14. februārī | 2.6.26 |
4.0 | Etch | 2007. gada 8. aprīlī | 2.6.18 |
3.1 | Sarge | 2005. gada 6. jūnijā | 2.4.27 |
3.0 | Woody | 2002. gada 19. jūlijā | 2.2.20 |
2.2 | Potato | 2000. gada 15. augustā | 2.2.16 |
2.1 | Slink | 1999. gada 9. martā | 2.0.36 |
2.0 | Hamm | 1998. gada 24. jūlijā | 2.0.34 |
1.3 | Bo | 1997. gada 5. jūnijā | 2.0.29 |
1.2 | Rex | 1996. gada 12. decembrī | 2.0.27 |
1.1 | Buzz | 1996. gada 17. jūnijā | 2.0.0 |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.